Raimonds Pauls

By | August 11, 2016

raimonds pauls

Raimonds Pauls – patiesas elegances simbols, kurš neskaitāmu gadu garumā nemaina savu gaumi: viena mīlestība visa mūža garumā, apģērbā tikai melnbaltais krāsu salikums, mūzikā ir uzticīgs klasikai, bet estrādē – lirikai. Viņa muzikālie skaņdarbi ir plaši pazīstami gan Latvijā, gan tālu aiz tās robežām.

Populārais komponists ir dzimis 1936. gada, 12 janvārī, Rīgā. Viņa tēvs, Voldemārs Pauls, bija stikla lējējs, bet māte Alma – Matilde bija mājsaimniece. Tēvs Artūra Kuberta grāmatas “Paganīni” iespaidā, bija nolēmis, ka dēlam ir jāiemācās spēlēt uz vijoles. Viņš nopirka dēlam vijoli un aizsūtīja to mācīties uz bērnu dārzu, kurš piederēja Rīgas Mūzikas institūtam. Tas viss notika tieši pirms padomju armijas ievešanas…

1943. gadā tad, kad Raimonds devās uz skolu, tēvs aizsūtīja ģimeni uz vienu pagastu, tālāk no bombardēšanas. Tur zēns mācījās vietējā skolā, bet desmit gadu vecumā iestājās specialajā, Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Mācības, šajā skolā, Raimondam diez ko labi nepadevās. Tikai pateicoties, talantīgajai pedagoģei Olgai Borovskai, zēns sāka prieku no spēlēšanas uz klavierēm. Svarīgu lomu nospēlēja arī konfektes, kuras skolotāja slepus izsniedza talantīgākajiem audzēkņiem.

Jau muzikālās skolas gados, Raimonds bija stipri aizrāvies ar džezu, viņš to sāka spēlēt arī deju vakaros. Viņš pats ir teicis, “ka metās džezā iekšā kā atvarā”. Mīļākie viņa komponisti bija Džordžs Geršvins, viņu ļoti iespaidoja tas fakts, ka pianistam nebija ne pamatskolas, ne speciālās muzikālās izglītības.

Spēlēšana deju vakaros aizņēma Raimondam Paulam, visu viņa brīvo laiku, toties viņš ieguva ļoti vērtīgu pieredzi – iemācījās muzicēt bez nošu palīdzības, no galvas, bet tur, kur notis bija vajadzīgas, viņš iemācījās ātri tās nolasīt. 1953. gada vasarā, Raimonds Pauls iesniedza dokumentus Latvijas Valsts Konservatorijā un tika pieņemts izpildītāju nodaļā. Studentu laikos viņš uz pusslodzi piestrādāja par koncertmeistaru muzikālajā skolā, kā arī turpināja spēlēt deju vakaros.

1958. gads Raimondam pagāja zem zīmes “Uz redzēšanos, konservatorija!”. Izvēle bija izdarīta – Rīgas estrādes orķestris, bet kopā ar to arī tūres pa Gruziju, Armēniju, Ukrainu. Skatuve, kura deva milzīgu spēku pieplūdumu, tūdaļ pat tos arī atņēma. Pēc tam, kad aizkars nolaidās, vajadzēja noņemt saspringumu un kā jau tas bieži mākslinieku vidū gadās, vislabākais veids kāto izdarīt – ir alkohols. Viena no pirmajām pilsētām, kuru apmeklēja orķestris bija Odesa un vienai no vietējām skaistulēm, kuru mājinieki mīļi sauca par Lanu, liktenis bija sagatavojis īpašu mūžu – kļūt par Raimonda Paula mūzu. Raimonda un Lanas laulība ilgst vairāk nekā piecdesmit gadus un ir viens no skaistākajiem, laulāto draugu uzticības piemēriem. 1962. gadā Raimondam un Lanai piedzima meita – Anete. Viņas dzimšana palīdzēja Raimondam pieņemt stingru lēmumu un atmest dzeršanu.

Lai kļūtu par profesionāli savā jomā, Raimonds atkal atgriežas konservatorijā, tikai tagad – komponistu nodaļā. 10964. gadā viņš kļūst par Rīgas estrādes orķestra māksliniecisko vadītāju. Šajā laikā cilvēki sāk atpazīt viņa mūziku.

1968. gadā 27. novembrī, Latvijas Valsts Filharmonijas telpās notika pirmā autorprogramma, uz kuru bija pārdotas visas biļetes. Mākslinieks par to bija ļoti izbrīnījies. Panākumiem vainagotie muzikanti devās koncertēt pa visu republiku un guva milzīgus panākumus, tikai, nez kāpēc, prese par to klusēja. Raimonds Pauls un citi orķestra dalībnieki sāka sacerēt populāro latviešu mūziku.

Vēl pēc dažiem gadiem viņš sāka vadīt ansambli “Modo”. 1975. gadā dzima viena no populārākajām dziesmām “Lapas dzeltenās”, kura skanēja visās malās, no Rīgas līdz Magadānai.

Viena no spilgtākajām Maestro zvaigžņu stundām iestājās tad, kad viņš radīja māksliniecisko savienību ar Allu Pugačovu.