Olas

Grupa “Olas” ir pēdējā laika Latvijas lielākais hīts, kuru daudzas dziesmas jau ir savākušas vairāk kā miljonu skatījumu un padarījušas abus reperus Reiku un Žani Pavlovski un viņu grupu par pazīstamiem vārdiem. Viņu abu apvienība “Olas” pamatā ir domāt, kā nenopietns skats uz dzīvi, bet ir daudzi, kas uzskata, ka viņi savas dziesmas un repu taisa pa nopietnam. Pamatā grupa ir ieguvusi atpazīstamību jaunāko paaudžu vidū, kas mūsdienās daudz lieto internetu un tāpēc arī grupa teju vai “Uzsprāga” savā popularitātē un ar dažādiem jauniem hītiem ir tikai nostiprinājusi savu statusu. Lai gan grupa savu pirmo video izlaida tikai 2014. gadā nu jau tā uzstājas dažādos klubos un arī ar grupas palīdzību tiek veidotas dažādas reklāmas kampaņas un noteikti no tām arī visai labi nopelna, lai pēc tam tad varētu izpildīt savu “Daudz Naudas” sapni.

Sargi savu sievu

Priekšnieku Nav

DMP “Dzīvoju pie mammas”

Prezidents

DaudzNaudas

Iļģi

ilgi

“Iļģi” ir latviešu mūzikas grupa, kas izpilda folkroka un postfolkloras mūziku un kas muzicēšanā pielieto tautas mūzikas motīvus, tos radošā veidā apstrādājot un savu etniskā tipa mūziku kombinējot ar tādiem folkmūzikai neraksturīgiem mūzikas instrumentiem kā rokmūzikas instrumenti.

Mūzikas grupa “Iļģi” dibināta tālajā 1981. gadā, 21. aprīlī – tātad uz skatuves darbojas jau teju 35 gadus. “Iļģi” ir uzskatāmi par mūzikas grupu, kas aizsāka postfolkloras mūzikas tradīcijas Latvijā. Sākotnēji grupa darbojusies kā folkloras grupa un izpildījusi tautas mūziku autentiskā manierē. Tomēr, laikam ejot, grupa pievērsusies brīvākai folkmūzikas interpretācijai, tādējādi kļūstot par postfolkloras grupu.

“Iļģu” agrīnie mūzikas ieraksti ir apkopoti dubultizdevuma “Agrie gadi” pirmajā diskā, bet pirmajā grupas albumā “Rāmi, rāmi” jau jūtami “Iļģu” radošie meklējumi. Grupas pirmajā albumā apkopotas vairākumā lēnas un meditatīvas dziesmas, kurās saplūst folkloras materiāli un grupas muzikālās improvizācijas spējas. Līdzīgi pirmajam albumam veidots arī “Iļģu” albums “Riti riti”.

Ar albumu “Saules meita”, kas izdots 1998. gadā, “Iļģi” sāk izrādīt interesi par rokmūziku un popmūziku, kas vēlāk to mūzikai piešķir vieglāk uztveramu skanējumu. Grupas radošie meklējumi turpinās arī mūzikas albumā “Kaza kāpa debesīs”.

Par vienu no lielākajiem “Iļģu” sasniegumiem uzskatāma diska “Spēlēju, dancoju” izdošana 2002. gadā – mūzikas pamatā ir folkloras rokopera, kas savukārt sakņojas Raiņa lugā “Spēlēju, dancoju”. Rokoperas mūziku sarakstījuši grupas dalībnieki, un tā ietver ne vien folkmūzikas motīvus, bet arī citus mūzikas stilus.

“Iļģi” 5 reizes ir saņēmuši Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu nominācijā “Labākais mūsdienu tautas mūzikas albums”.

2011. gada 3. decembrī ar plašu koncertu Rīgas koncertzālē “Palladium” grupa atzīmēja savu 30 gadu jubileju.

“Iļģu” diskogrāfija:

  • Rāmi, rāmi (1993);
  • Bāreņu dziesmas / Šūpuļdziesmas (1993);
  • Riti, riti (1996);
  • Saules meita (1998);
  • Sēju vēju (2000);
  • Spēlēju, dancoju (2002);
  • Kaza kāpa debesīs (2003);
  • Rāmi un ne (2004);
  • Totari (2005);
  • Ne uz vienu dienu (2006);
  • Ej tu dejot (2008);
  • Īsākās nakts dziesmas (2009);
  • Tur saulīte pērties gāja (2011).

Carnival Youth

carnival youth

Grupa “Carnival Youth” dibināta 2011. gadā, un tās sastāvā muzicē 4 skolas biedri un draugi – Emīls Kaupers, Edgars Kaupers, Roberts Vanags un Aleksis Lauriņš.

Grupas pirmsākumi meklējami pat vēl senāk, kad “Radio SWH” brokastu topu uz pāris mēnešiem bija iekarojusi vienpadsmit gadus jaunu puišu grupa “Žirafes”. “Žirafēs”, spēlējot miniatūras bungas un ģitāru, muzicēja Emīls un Edgars Kauperi – grupas “Prāta vētra” solista Renāra Kaupera un stilistes Agneses Kauperes dvīņu dēli. Vēlāk, 2011. gadā Emīls un Edgars nolēma pamuzicēt par prieku sev un citiem, apvienojoties ar klasesbiedru Robertu, kas spēlēja taustiņus, tādēļ tieši 2011. gads, precīzāk, tā gada septembris tiek uzskatīts par grupas izveidošanās gadu. Nedaudz vēlāk, 2012. gada aprīlī īsi pirms debijas koncerta grupas sastāvu papildināja basģitārists Aleksis no paralēlklases, kas nostiprināja grupas pamatu un dalījās ar daudz interesantām idejām, kas tiek realizētas arī spēlējot ģitāru. Jāpiebilst, ka visi grupas dalībnieki spēlē visus instrumentus – tas, kurš izdomā konkrētā instrumenta partijas, arī spēlē to instrumentu.

Grupa galvenokārt izpilda alternatīvo indī mūziku, kā arī indie-rock un neofolk mūziku.

Neskatoties uz to, ka grupa ir salīdzinoši jauna, tā ir jau koncertējusi ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, vienā no vadošajiem mūzikas industrijas festivāliem Eiropā – festivāl-konferencē “The Great Escape”, Braitonā, Lielbritānijā, “Reeperbahn Festival”, Hamburgā, Vācijā, Budapeštā, festivālā “Waves Vienna”, Vīnē, festivālā “Waves Bratislava”, Bratislavā, festivālā “Lost In Music”, Tamperē, Londonā, kā arī Latvijas starptautiskajā festivālā “Positivus”. Grupas debijas albums caur ierakstu kompāniju “Popup Records” tika izdots ne vien Latvijā, bet arī Vācijā, Austrijā un Šveicē.

2014. gada oktobrī grupa izdeva savu debijas albumu “No Clouds Allowed” un novembrī devās koncerttūrē pa visu Latviju. Koncertturneja tika atklāta ar uzstāšanos Rīgā, pēc tam Liepājā, Jelgavā, Valmierā un Cēsīs.

Par savu debija albumu grupa saņēma Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” kategorijā “Labākā debija”.

Grupa ir uzstājusies arī viesmākslinieku statusā, iesildot tādas slavenas mūzikas grupas kā “Instrumenti” un “Prāta vētra”. Jau šobrīd nav šaubu, ka pēc pāris gadiem vai pat vēl agrāk grupa pati spēlēs Latvijas un starptautiska mēroga koncertus, un par iespēju iesildīt šo grupu cīnīsies jau citi.

The Sound Poets

the sound poets

“The Sound Poets” jeb, latviski sakot, “skaņu dzejnieki”, ir latviešu grupa, kas muzicē intelektuāli emocionālā pop roka mūzikas žanrā. Grupā darbojas 6 mūziķi – Jānis Aišpurs, kurš ir grupas vokālists, pianists un ģitārists, Normunds Lukša, kurš ir grupas ģitārists, Kārlis Josts, kurš ir grupas basģitārists, Pēteris Lunde, kurš ir grupas bundzinieks, Undīne Balode, kura ir grupas čelliste, kā arī Gatis Gorkuša, kurš ir grupas trompetists. Jāpiemin, ka Kārlis Josts, kas ir arī grupu “Momend” un “Laika Suns” mūziķis, grupai pievienojās tikai 2015. gadā.

Grupas pirmsākumi meklējami salīdzinoši nesen, proti, 2011. gadā, kad, Jānim Aišpuram un Normundam Lukšam apvienojoties un uzsākot savu muzikālo darbību, tika noorganizēts Ziemassvētku koncerts, kurā piedalīties tika pieaicināti arī viņu draugi – Undīne Balode, Pēteris Lunde un Gints Bīmanis. Pieminētais Ziemassvētku koncerts bija brīnumaini skaists un emocionāls notikums, ka nevienam nebija šaubu, ka šis ir mūziķu sastāvs, kas kopīgi ir spējīgs radīt maģiju.

Ja vēl 2012. gadā “The Sound Poets” bija tikai latviešu populārākās mūzikas grupas “Prāta vētra” koncerttūres “Vēl viena klusā daba” viesmākslinieki jeb publikas iesildošā grupa, tad pašlaik grupa “The Sound Poets” pati ir kļuvusi par vienu no Latvijas populārākajām mūzikas grupām, iegūstot plašu atpazīstamu un atzinību, kuras harismu, īpašo enerģētiku un skanējumu ar pastāvīgu entuziasmu un sajūsmu uzņem tūkstošiem Latvijas klausītāju.

2013. gadā grupa izdeva savu debijas albumu “Tavs Stāsts”, kas tajā gadā ieguva Latvijas Mūzikas Balvu nominācijā “Labākais pop-rock albums”. Pēc albuma izdošanas sekoja neskaitāmi koncerti, lielkoncerti, no kuriem līdz šim brīdim lielākais notika 2014. gada augustā, Siguldas Pilsdrupās kopā ar kori un stīgu kvartetu, pulcējot vairāk nekā 3500 skatītāju. Šīs grandiozais koncerts ir iemūžināts un izdots arī DVD formātā.

2014. gadā grupa izdeva mūzikas albumu angļu valodā, kas saucas “Reaching for the light”, kas grupai sniedz iespējas koncertēt un būt saprastiem arī ārpus Latvijas robežām. Tā 2014. gadā “The Sound Poets” koncertēja gan Viļņas un Tallinas mūzikas nedēļās, gan “Reeperbahn” festivālā Hamburgā, gan “Lost in Music” festivālā Somijā.

Kā vēsta mūziķi, 2015. gada vasaras izskaņā ir gaidāms jau grupas otrais albums. Vēl viens grupas panākums, kas sasniegts 2015. gadā, ir to hīta “Kalniem pāri” iekļaušana XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta repertuārā, kurā grupa to izpildīja kopā ar svētku kopkori.

Grupas iedvesmas avoti ir tādas mūzikas grupas kā, piemēram, Arcade Fire, Elbow, My Latest Novel, ColdPlay, Muse, RadioeHead, Keane, MGMT, Mew, System of a down, Queen, Mozart, Arvo Part, Edward Elgar, The National.

Daumants Kalniņš

daumants kalnins

Daumants Kalniņš (dzimis 1990. gadā) ir latviešu dziedātājs un mūziķis. Savas izglītības gaitas sācis 1997. gadā, Rīgas Doma kora skolā, bet pavisam nesen tās beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur apguvis obojas spēli un džeza dziedāšanu. Savu profesionālo solista karjeru sācis jau deviņu gadu vecumā, atveidojot ģēnija Mocarta lomu operas “Burvju flauta” uzvedumā Latvijas Nacionālajā operā.

Jau pašos mācību pirmsākumos kļuvis par Rīgas Doma zēnu kora solistu, kā arī solistu vairākās Latvijas Nacionālās operas izrādēs, piemēram, “Skrūves pagrieziens” (Mailsa Britena loma), “Orfejs un Eiridike” (Amora Gluka loma), “Toska” (ganiņa Pučīni loma), “Alčīna” (Oberto Hendelis).

Turpmākajos karjeras gados sadarbojies ar dažādiem vadošajiem mūziķiem un kolektīviem kā Latvijā, tā arī ārzemēs, tostarp Amerikas Savienotajās valstīs, Japānā, Indijā, kā arī citās pasaules valstīs. Latvijā D. Kalniņš ir veiksmīgi sadarbojies gan ar maestro R. Paulu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Latvijas Radio kori, kā arī citām ievērojamām mūzikas pasaules personām un kolektīviem.

Jau 2004. gadā, esot 14 gadu vecumā, izdevis savu pirmo solo albumu “Klausies Spulgacīt”.

Pēdējos gadus D. Kalniņš ir pievērsies džeza mūzikai, piedaloties meistarklasēs un uzstājoties vairākos džeza mūzikas konkursos un festivālos, tostarp arī lielākajā Latvijas džeza festivālā “Saulkrasti Jazz”. Džeza mūzikas pasaulē D. Kalniņš ir iekarojis pirmās vietas pozīcijas tādos konkursos kā “Nomme Jazz 2010” (Igaunija) un “Jazz Voices 2009” (Lietuva).

Piedalījies arī vairākos muzikālo teātru projektos, kurus organizējušas tādas organizācijas kā “BT1 music” un RJMT “Rībēja mute”. D. Kalniņš uzspējis piedalīties tādos uzvedumos kā, piemēram, “Vestsaidas stāsts”, “Nožēlojamie”, “Klase” un “Futbols uz podestiem”. Kādu laiku piedalījies arī Sigvarda Kļavas un Latvijas Radio kora programmā “Rakstītāja”.

Runājot par D. Kalniņa ievērojamākajiem sasniegumiem Latvijas mūzikas pasaulē, jāmin Kvalimodo loma Z. Liepiņa melodrāmā “Parīzes Dievmātes katedrāle”, kas tika iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī un par kuru D. Kalniņš saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā “Gada debija skatuves mākslā”. D. Kalniņš saņēma arī “Radio Klasika” 2012. gada “TOP 10” balvu kategorijā “Gada debija”. D. Kalniņš tika nominēts arī Lielajai mūzikas balvai 2012 kategorijā “Gada debija”. Kā izcils aktieris un dziedātājs D. Kalniņš ir sevi pierādījis arī Indras Rogas režisētajā teātra izrādē “Zojkina kvartira” Valmieras Drāmas teātrī.

Tā kā D. Kalniņš profesionāli spēlē arī oboju, tad kā obojists ir piedalījies arī vairākos jauniešu pūtēju orķestru projektos, vairākos konkursos kļūstot par laureātu.

Rezumējot D. Kalniņa straujo un daudzveidīgo karjeru, jāsaka, ka pašlaik D. Kalniņš dzied Rīgas kamerkorī “Ave Sol”, vada džeza kvintetu, komponē džeza dziesmas, uzstājas ar profesionālo pūtēju orķestri “Rīga”, muzicē šovā “Cabaret Bambaloo” klubā “Artelis”.

Aminata Savadogo

aminata12385

Aminata Savadogo

  • Aminata Savadogo ir Latvijas dziedātāja un komponiste, kura dzimusi 1993. gada 9. janvārī, Latvijā, Rīgā. Aminatas māte ir no Latvijas, bet tēvs ir no Burkinafaso, kas ir valsts Āfrikas rietumos.

Izglītība

  • Absolvējusi Bolderājas mūzikas un mākslas skolu, kā arī vidusskolu flautas specialitātē.
  • Pašlaik Aminata studē Latvijas universitātes ekonomikas un vadības faktultātē, 2. kursā, studējot Starptautiskās ekonomiskās attiecības.

Muzikālā karjera

  • Aminatas muzikālā karjera ir plaša un daudzveidīga, sākot ar dalību LTV1 muzikālajā raidījumā “Krodziņā pie Paula” 2008. gadā, kad Aminatai bija vien 15 gadu, un beidzot ar ļoti veiksmīgu piedalīšanos 2015. gada Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, par ko mazliet plašāk tiks aprakstīts raksta turpinājumā.

    • 13 gadu vecumā Aminata uzsāka vokālās nodarbības pie privātskolotājas Nadeždas Buharovas.
    • No 2010. gada līdz 2013. gadam bijusi dziedātāja Jāņa Stībeļa bekvokāliste, ar kura ansambli piedalījusies tādos mūzikas notikumos kā J. Stībeļa koncerttūre “Diapozitīvi”, Eirodziesma 2011, Muzikālā banka, kā arī albuma “Summer City” ieskaņas koncertos.
    • 2013. gadā Rīgas Zelta krāsas kora (vadītājs Normunds Jakušonoks) sastāvā piedalījusies arī TV3 šovā “Koru kari”, šova 3. sezonā, kurā koris ieguva 3. vietu.
    • 2014. gadā uzvarējusi Kanāla 2 televīzijas šovā “Jaunā talantu fabrika”.
    • 2014. gadā piedalījusies Eirovīzijas Latvijas nacionālajā atlasē “Eirodziesma” ar savu autordziesmu “I Can’t Breath”, nacionālās atlases finālā ierindojoties 5. pozīcijā. “I Can’t Breath” ir Aminatas pirmais singls, kas izdots, sadarbojoties ar dziedātāju Donu un producentu Kasparu Ansonu.
    • Grupas “Funny Cat Videos” sastāvā ik piektdienas vakaru uzstājusies LTV1 šova “Vakars ar Renāru Zeltiņu” 1. sezonā.
    • 2015. gadā kopā ar pianista Harija Baša trio realizējusi Džeza mūzikas koncerttūri vairākās Latvijas pilsētās.
    • 2015. gadā izdevusi savu pirmo solo albumu “Inner Voice”.
    • 2015. gadā uzvarējusi Eirovizijās Latvijas nacionālajā atlasē “Supernova” ar savu dziesmu “Love Injected”, kļūstot par Latvijas pārstāvi Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas 2015. gadā notika Austrijā, Vīnē. Savukārt Eirovīzijas dziesmu konkursa 2. pusfinālā Aminata kvalificējās finālam, kurā Latvija nebija iekļuvusi kopš 2008. gada. Eirovīzijas finālā Aminata ieguva 6. vietu, kas ir 4. labākais Latvijas rezultāts, kopš tā ir piedalījusies šajā konkursā.
    • Aminata pastāvīgi koncertē arī individuāli, kā arī piedalās daudzos un dažādos mūzikas projektos.

Nozīmīgākie Latvijas mūzikas notikumi

muzika

Mūzikas ierakstu gada balva “Zelta mikrofons”

Mūzikas ierakstu gada balva “Zelta mikrofons” ir pasākums, kura laikā tiek atspoguļoti latviešu mūzikas sasniegumi un notikumi aizvadītajā gadā un kurā tiek apbalvoti aktuālā gada visu mūzikas žanru labākie mūzikas ieraksti un to izpildītāji, kurus vērtē un nosaka profesionāla žūrija. “Zelta mikrofons” ik gadu beidzas ar koncertceremoniju, kurā tiek apbalvoti aizvadītā gada veiksmīgākie latviešu mūzikas pārstāvji, kurā uzstājas Latvijā populāri mūziķi un to grupas, kā arī piedalās Latvijas sabiedrībā populāras un aktuālas personības. Jāpiemin, ka iepriekš šis pasākums saucās vienkārši “Mūzikas ierakstu gada balva” – tikai pēdējos trīs gados šo nosaukumu papildina vārdu savienojums “Zelta mikrofons”. Pasākuma pirmsākumi meklējami jau padomju laikos, tomēr laika gaitā tas ir mainījis ne vien nosaukumu, bet arī formātu, pietuvinot to pasaules slavenajai Grammy mūzikas balvu pasniegšanai. 2016. gadā šis pasākums svinēs savu divdesmitgadi. Pasākumu organizē Latvijas Mūzikas Producentu apvienība jeb LaMPA. Šis ir nacionālas nozīmes mūzikas notikums, kuru gaida ikviens Latvijas mūzikas autors, izdevējs, izpildītājs un klausītājs.

Muzikālā banka

Muzikālā banka ir latviešu roka un popa mūzikas dziesmu aptauja, kuras organizators ir Latvijas Radio 2. Muzikālās bankas aptauja ir notikusi teju 15 gadus, sākot no senā 2001. gada 1. jūnija un atskaitot laika posmu no 2005. līdz 2007. gadam, kad tā nenotika. Aptaujas uzvarētājs tiek noteikts ar cilvēku balsojuma palīdzību, aizpildot speciālas aptaujas anketas un veicot telefonbalsojumu. Līdz Muzikālās bankas noslēguma pasākumam, kurā tiek noskaidrots uzvarētājs, Muzikālā banka ir mūzikas aktualitāšu radiošovs jeb raidījums, kurā ik nedēļu, ik mēnesi un, kā jau pieminēts, ik gadu ar dažādu balsojuma kanālu starpniecību tiek noskaidrotas, cilvēkuprāt, vērtīgākas latviešu roka un popa mūzikas dziesmas. Sākotnēji Muzikālās bankas noslēguma pasākums jeb apbalvošanas ceremonija notika Rīgā, bet jau 2002. gadā tās norise tika pārcelta uz Ventspili, kur tā norisinās vēl joprojām. Arī muzikālā banka ir viena no nozīmīgākajām aptaujām ne vien skatītāju un klausītāju vidū, bet arī Latvijas mūziķu starpā.

Eirovīzija (Eirodziesma, Supernova)

Eirodziesma bija Latvijas nacionālā atlase Starptautiskajam Eirovīzijas dziesmu konkursam. Eirodziesma notika no 2000. gada līdz pat 2014. gadam. Eirodziesmā uzvarēja mūziķis vai mūziķu grupa, kuru uzvaru noteica Latvijas televīzijas skatītāju telefonbalsojums. Pēdējos gados Eirodziesma norisinājās trijās kārtās – 1. un 2. pusfinālā, finālā un superfinālā, kas norisinājās vienas tiešraides laikā. Gadu pēc gada turpinoties Latvijas izvirzīto pārstāvju neveiksmīgajām neiekļūšanām Eirovīzijas finālā, tika nolemts par šī konkursa formāta un nosaukuma maiņu, kas no “Eirodziesmas” tika nomainīts uz “Supernovu”. Supernova nu ir dziesmu autoru un izpildītāju konkurss, kas ietver publisku atlasi, kuru vada profesionāla žūrijas komisija, tādējādi sniedzot iespēju izmēģināt savas muzikālās spējas ne vien Eirodziesmas veterāniem, bet arī pavisam jauniem, līdz šim nekur neredzētiem un nedzirdētiem mūziķiem. Atsevišķs konkurss notiek kā dziesmu izpildītājiem, tā arī dziesmu autoriem. Uzvarējušās dziesmas tiek piešķirtas un pielāgotas atlasēs uzvarējušajiem dziedātājiem, cenšoties izveidot maksimāli veiksmīgu un potenciālu kompozīciju. Supernovas mērķis ir ne viens atrast Latvijas pārstāvi Eirovīzijai, bet arī radīt platformu jaunu mūzikas autoru un mūzikas izpildītāju attīstībai un atpazīstamībai.

Musiqq

Musiqq

“Musiqq”:

  • Ir latviešu mūzikas grupa, kas tika dibināta 2009. gadā;
  • Izpilda mūziku Pop žanrā;
  • Grupas stāvā darbojas divi liepājnieki – Emīls Balceris un Marats Ogļezņevs, kuri kopā darbojas vēl vienā savā mūzikas projektā “Bermudu Divstūris”;
  • Ir viena no retajām grupām, kas pašas raksta, sacer, aranžē un producē savas dziesmas, kas tiek rakstītas latviešu, krievu un angļu valodā.

“Musiqq” dziesmas:

  • Pašlaik ir sarakstītas 25 dziesmas – 14 no tām ir singli;
  • Aptuveni pusei no grupas dziesmām ir nofilmēti videoklipi, kuru skatījumu skaits grupas YouTube kanālā tuvojas 20 000 000;
  • Kopš grupas dibināšanas sākuma tās dziesmas pastāvīgi ir vienas no pārdotākajām dziesmās Latvijas mūzikas industrijā – tās regulāri un ilgstoši turas radio un klubu atskaņošanas topu, kā arī mūzikas ierakstu balvu virsotnēs;
  • Grupa ir saņēmusi trīs “Autortiesību bezgalības balvas”, kas apliecina to, ka grupas darbi ir radio, televīzijā un koncertos visbiežāk skanējušo dziesmu sarakstā;
  • Pašlaik grupai ir divi mūzikas albumi – “Šī ir tikai mūzika” (2010) un “Vēl viena mūzika” (2014).
  • Zināmākās grupas dziesmas ir: Klimata kontrole, Abrakadabra, Pirmā manā Ziemassvētku sarakstā, Dzimšanas diena, No 10-10, Viņa, Dzīve izdodas, Miljonārs, Angel in Disguise, Страна Без Названия, Dari kā es, Tu tikai runā ar mani, Saule šodien auksta, Mūzika plūst pa vēnām, Sekundes,

“Musiqq” panākumi:

  • 2010. gadā, nominācijā “Mūzika” kļūst par “Gada liepājniekiem”;
  • Latvijas dziesmu aptauja “Muzikālā banka” – vienreizēji uzvarētāji un sešu godalgotu vietu ieguvēji;
  • Mūzikas ierakstu gada balva “Zelta mikrofons” – divkārtēji uzvarētāji skatītāju balsojumā un desmitkārtēji nominanti;
  • “Eirovīzija 2011” – uzvarētāji ar dziesmu “Angel in Disguise”;
  • “Eurovision 2011” – 17. vietas ieguvēji pusfinālā;
  • Dalība “Hennessy Artistry”;
  • Dalība “Sopot Festival”;
  • Dalība un godalgotas vietas dažādos nacionālos un starptautiskos konkursos.

“Musiqq” vēsture:

  • Marats Ogļezņevs kopā ar Ruslanu Kuksinoviču no 1998. gada darbojās Hip-Hop un R&B grupā “Device”, paspējot izdot trīs albumus – “Better Days / Labākās dienas” (2002), “18 Touchez” (2003), “Hot 4 LV” (2006). 2009. gadā grupa beidza pastāvēt.
  • Emīls Balceris savu dziedātāja karjeru uzsāka vokālajā studijā “Aprīļa pilieni”, bija vairāku nacionālu un starptautisku konkursu dalībnieks un laureāts, regulāri sadarbojās un piedalījās dažādos konkursos kopā ar Sabīni Berezinu.
  • Abu dalībnieku ceļi krustojās, piedaloties televīzijas šovā “Koru kari”. 2008. gadā, šova pirmajā sezonā, Marats un Emīls kopīgi darbojās dziedātājas Chilli vadītajā Liepājas sarkanajā korī.
  • 2008. gadā Emīls bija uzaicināts dziedāt jauniešu raidījumā “SeMS”, kurā Marats nejauši bija redzējis Emīla uzstāšanos. Pēc raidījuma noskatīšanās Marats Emīlam uzrakstīja vēstuli ar aicinājumu satikties un sadarboties. Jau pirmajā satikšanās reizē tika ierakstītas četras dziesmu demo versijas. Tā sākās grupas darbība, kas aktīvi noris vēl šodien.

 

Dons

dons

Dons jeb īstajā vārdā Arturs Šingirejs ir latviešu dziedātājs un mūziķis, kurš dzimis 1984. gada 10. aprīlī, Saldū, dzīvojis Brocēnos. Savulaik mācījies par konditoru.

Dons dziedātāja un mūziķa talantu, iespējams, mantojis no savas mātes, kura ir bijusi Liepājas estrādes ansambļa “Santa” soliste.

Savu pirmo atpazīstamību Dons ieguva pašmāju realitātes šovā “Talantu fabrika” tālajā 2003. gadā, kad Donam bija vien 19 gadi. Tieši “Talantu fabrikā” Dons iepazinās ar Lily jeb īstajā vārdā Lindu Kalniņu. Abi kļuva par mīļotajiem ne vien “Talantu fabrikas” laikā, bet arī pēc tās. Uzreiz pēc “Talantu fabrikas”, abu iemīlēšanās periodā, iemīlēšanās jūtu iedvesmoti, Dons un Lily izdeva kopīgu albumu “Viens otram” un kopā uzstājās. Daudzas no šī albuma dziesmām kļuva par tā laika Latvijas hītiem.

2006. gadā Dons izdeva savu pirmo solo albumu “Light On”, kura tituldziesma ar tādu pašu nosaukumu guva atsaucību un atpazīstamību arī ārzemēs.

2007. gadā Dons piedalījās Zigmāra Liepiņa un Andras Manfeldes mūziklā “Adata”, izpildot tajā dziesmu “Ja tu man esi”, kas Latvijā kļuva par hītu. Ar komponistu Zigmāru Liepiņu Donam ir bijusi ilggadēja un vairākkārtēja sadarbība.

2008. gadā Dons izdeva albumu latviešu valodā “Lelle”. 2008. gadā Dons ir pārstāvējis Latviju arī jauno izpildītāju konkursā “Jaunais vilnis”, kurā gala rezultātā ieguva 4. vietu.

2009. gadā Dons un Lily beidzot apprecējās.

2010. gadā ar pseidonīmu Art Green Dons piedalījās mūzikas gadatirgū Kannās, ieinteresējot Ringo Stāra un Pola Makartnija producentu Čārlzu Fosketu, kurš apņēmās Art Green padarīt slavenu ārpus Latvijas robežām. Tā 2010. gadā Dons devās uz Londonu, lai strādātu pie albuma, kas solīja viņam slavu arī ārvalstīs. Tajā laikā, paralēli mūziķa karjeras veidošanai, ikdienā Dons strādāja apkalpojošā sfērā viesnīcu biznesā. 2010. gadā, īsu laiku paviesojoties Latvijā, Dons izmēģināja savas spējas arī pašmāju konkursā “Eirodziesma”, kurā, izpildot savu dziesmu “My Religion Is Freedom”, ieguva 2. vietu.

2012. gadā, uzreiz pēc atgriešanās Latvijā Dons izdeva singlu “Signāls”, kas uzreiz kļuva par 2012. gada radio hītu.

2013. gadā Dons izdeva savu trešo solo albumu “Signāls”. 2013. gadā tika šķirta arī Dona un Lily vien 4 gadus ilgā laulība.

2014. gadā Donam atkal neizdevās plūkt uzvaras laurus konkursā “Eirodziesma”, jo kopvērtējumā viņa dziesma “Pēdējā vēstule” palika 2. vietā.

2014. gadā Dons izdeva savu ceturto solo albumu “Varanasi”, kas ir guvis milzu atsaucību un popularitāti visā Latvijā.

2015. gadā Dons ir izdevis jau savu piekto albumu “Sibīrija”. Tāpat kā uz Varanasi, arī uz Sibīriju Dons brauca smelties iedvesmu sava jaunā albuma radīšanai, kas viņam, acīmredzot, ir izdevies.

Dons ir kļuvis par pirmo mākslinieku, kas “Muzikālajā bankā” ir uzvarējis vairāk kā vienu reizi pēc kārtas – 2012. gadā ar dziesmu “Signāls”, 2013. gadā ar dziesmu “Pēdējā vēstule” un 2014. gadā ar dziesmu “Pāriet bailes”.

Labvēlīgais Tips

Labvēlīgais tipsViņus zina gan lieli, gan mazi. Koncerta apmeklētājus vienmēr sagaida varens smieklu, aplausu un jautru dziesmu virpulis. Koncertos viņi rada tikai viņiem raksturīgu atmosfēru, kura ir piesātināta ar gaumīgiem jokiem, pozitīvu un nedaudz vieglprātīgu atmosfēru. Pārsteigumi un labs garastāvoklis ir garantēti!

Kas viņi tādi ir?

„Labvēlīgais Tips” ir latviešu mūzikas apvienība, kura ir izveidota 1992. gadā. Grupa „Labvēlīgais Tips” ir viena no mūzikas un dziesmu tekstu ziņā humoristiskākajām un jautrākajām Latvijas grupām. Grupas mūzikas stils ir popmūzika , roks, šlāgermūzikas un tajā ir pat “ska” mūzikas elementi. Ska ir mūzikas stils, kas nāk no saulainās Jamaikas un tā pamatā ir ritmiski izsaucieni. Grupas solists ir visiem labi pazīstamais Andris Freidenfelds, pazīstams arī kā Fredis. Viņš ir arī grupas dibinātājs. Andris Freidenfelds ir latviešu mūziķis, pasākumu vadītājs, radio un televīzijas raidījumu vadītājs, režisors un komiķis . Par viņu var teikt daudz labu vārdu.
Grupa „Labvēlīgais Tips ” ir ieguvusi piecas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas.

  1. 95. gads – „Alumīnija cūka” ,
  2. 97. gads – „Mans brālis Čikāgā”,
  3. 97. gads – „Pumpa”,
  4. 99. gads – „Desmitais tramvajs”,
  5. 06. gads – „Naukšēnu disko”.

Bet pašā grupas darbības sākumā viss vairāk aizsākās kā joks, nevis kā nopietns pasākums. Kopā ar Andri Freidenfeldu grupas dibināšanā piedalījās arī ģitārists Ģirts Lūsis un tikai tad, kad 1995. gadā grupai pievienojās taustiņinstrumentālists Normunds Jakušonoks, Andris Ābelīte un Kaspars Tīmanis, grupa uzsāka reālu darbību. 1995. gada 1. aprīlī klajā nāk grupas debijas albums. Tas arī aizsāka grupas tradīciju albumu izdot tieši 1. aprīlī. Tā katru gadu grupa mūs ir priecējusi ar jaunu albumu iznākšanu. Kopš 1995. gada vienīgais ir 2004. gads, kad grupai netika izdots neviens albums.

Pēc grupas „Labvēlīgais Tips” jubilejas koncertiem, kas saucās „Tikai 20” 2012. gadā  tās solists uz laiku pameta grupu. Normunds Jakušonoks kopā ar pārējiem mūziķiem izveido muzikālo apvienību „Normunds Jakušonoks & Tipa orķestris”. Tagad grupas atvaļinājums, kurš ilga divus gadus ir beidzies un viņi atkal pilnā sastāvā kāpj uz skatuves. Viņi atkal ir gatavi ieraut savus klausītājus trakulīgā prieka virpulī. „Katastrofālā atgriešanās” bija ļoti gaidīts šovs, tik ļoti gaidīts, ka bija jāizsludina pat papildus koncerts. Grupa divas stundas bez apstājas priecēja skatītājus. Koncerts kā vienmēr bija pozitīvisma un labu joku pilns.

Brīžiem gan šķita, ka tomēr kaut kas ir mainījies. It kā jau bija viss tas pats – tās pašas dziesmas, tie paši mūziķi, tas pats Fredis, kuram vienmēr ir ko teikt. Bet varbūt pēc divi gadu atvaļinājuma vienkārši ir jāpamostas, jāsajūt enerģija?
Grupa šobrīd neplāno atsākt regulāru koncertdarbību. Bet mēs cerību pilni atkal gaidīsim ko jaunu, interesantu un kvalitatīvu grupas koncertdarbībā.

Labvēlīgais Tips – Tā lūk man iet

Labvēlīgais tips – Laptops