Mūzika ir spējīga ārstēt

By | March 22, 2017

Mūzika ir unikāls mākslas veids, jo neviens cits informācijas nodošanas veids, nav spējīgs pārvarēt visas sastopamās barjeras: valodas, vecuma, nacionālo… Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka mūzika nav vienkāršs mākslas veids, tāpēc ka tā iedarbojas ne tikai uz mūsu apziņu, bet arī uz mūsu ķermeni. Neirologs – biologs, mūziķis un rakstnieks Daniels Levitins savā grāmatā “This Is Your Brain on Music” stāsta, kāpēc ir svarīgi mācīties muzicēt: “ Jo labāk mēs saprotam šo mākslas veidu, jo labāk mēs saprotam sevi: motīvus, kuri mūs vada, bailes, vēlmes, atmiņas un pat uzvedību”.

Mūzika padara cilvēkus gudrākus
Mūzika aktivizē visdažādākās smadzeņu daļas, mēs labāk varam atcerēties tekstus un motīvus. Zinātnieki jau sen ir pierādījuši. Ka dažādas melodijas un ritmi izraisa dažādas emocijas un tas vēl ne tuvu nav viss – mūzika ļauj atjaunot smadzeņu funkcijas pēc smagām galvaskausa traumām. Uz tiem cilvēkiem, kuri jau bērnībā ir mācījušies spēlēt kādu no mūzikas instrumentiem, mūzika iedarbojas daudz spēcīgāk. Viens no pētījumiem šajā jomā apstiprināja, ka prasme muzicēt palīdz attīstīt noturīgu neverbālo domāšanu. Savā intervijā izdevumam News in Health, neirologs Gotfrīds Šlaugs apgalvo, ka mūziķu nervu sistēma atšķiras no parasto cilvēku nervu sistēmas. Muzikantu smadzenēm ir daudz labāka saikne starp smadzeņu puslodēm, nekā tiem cilvēkiem, kuriem ar mūziku nav nekāda sakara. Sacerot mūziku, aktivizējas daudzi, galvas smadzeņu nodalījumi, tai skaitā arī tie nodalījumi, kuri atbild par redzi, dzirdi un motoriku, tāpēc, mūzikas sacerēšana var kļūt par lielisku veidu kā atbrīvoties no slimībām, kuras ir saistītas ar nervu traucējumiem.

Skumja mūzika uzlabo garastāvokli
Pētījumi, kuri tika publicēti žurnālā Frontiers in Psychology, pierādīja, ka skumja mūzika uz cilvēku iedarbojas, pavisam ne tā, kā tika uzskatīts līdz šim. Zinātnieki noskaidroja, ka skumjas dziesmas izraisa divi tipu emocijas: atpazīstamās un izjūtamās. Neskatoties uz to, ka tie cilvēki, kuri piedalījās eksperimentā mūziku uztvēra kā traģisku, klausoties to, viņi neieslīga depresijā. Patiesībā, cilvēki sajuta plašu emociju spektru, te atradās vieta pat romantiskām un samērā priecīgām sajutām.

Mūzika ārstē
Platons, savā laikā, piedāvāja mūziku izmantot trauksmes ārstēšanai, bet Aristotelis uzskatīja, ka instrumentālās mūzikas māksla der, lai atbrīvotos no nestabilā emocionālā fona. Dons Kents saka, ka mūzika sniedz manāmu fizioloģisku iedarbību uz daudziem bioloģiskiem procesiem. Tā mazina noguruma sekas, maina pulsa ātrumu un stabilizē asinsspiedienu. Interesantu pētījumu ir veicis Mišels Lefevrs, viņš apgalvo, ka mūzika ir spējīga izraisīt paniku un palielināt trauksmi. Eksistē, pat tā dēvētais Mocarta efekts, klausoties viņa sonāti divām klavierēm re mažorā, dažiem cilvēkiem, kuri slimo ar epilepsiju, sākas lēkmes, pat tiem, kuri atrodas komā.

Mūzika uzlabo attiecības starp dzimumiem
Kurtis Levangs, ģimenes pāru konsultants – psihologs, stāsta, ka mūzika ir spējīga paaugstināt libido, turklāt urologs Marks Hongs, uzskata, ka mūzika un sekss ir līdzīgi, jo gan vien, gan otrs ir spējīgs izraisīt stiprus emocionālos pārdzīvojumus. Mūzika palīdz arī tikšanās reizēs, to apliecina franču pētījums: vientuļās sievietes, kuras klausījās romantisku mūziku, daudz labprātāk deva savu tālruņa numuru, nekā tās, kuras klausījās kaut ko neitrālu.

Mums, latviešiem, ir ļoti daudz skaistas un dažādas mūzikas, cerams, ka izlasot šo rakstu, jūs mācēsit izmantot katram dzīves gadījumam piemērotu mūziku.