Maestro Raimonds Pauls

By | April 22, 2017

Raimonds Pauls ir dzimis vienā no Rīgas rajoniem – Iļģuciemā, stikla pūtēja ģimenē. Raimonda Paula tēvam, nācās ļoti smagi strādāt, tāpēc viņš vēlējās, lai viņa dēlam ir citādāka dzīve, viņš vēlējās, lai zēns kļūst par vijolnieku un pelna sev iztiku, tikai spēlējot vijoli.

Interesanti ir tas, ka profesors, kuram lūdz novērtēt zēna spējas, atbildēja, ka zēnam, nav nekā kopēja ar mūziku. Bet, tāda kritika, tikai vēl vairāk pastiprināja zēna vēlmi pierādīt pretējo un veltīt visus savu dzīvi mūzikai. 1039. gadā, zēnu atveda uz bērnu dārzu un bērnudārza audzinātāja piedāvāja sākt nevis ar vijoli, bet ar klavierēm. Tajā brīdī tika izlemts, Raimonda Paula liktenis.

Lielu lomu, mūziķa dzīvē nospēlēja arī Latvijas Valsts Konservatorija, kurā viņš iestājās 1953. gadā, pēc mūzikas skolas beigšanas. Paralēli mācībām, Raimonds Pauls strādāja par pianistu un koncertmeistaru filharmonijā.

Kaut gan pats Maestro šos gadus atceras, kā drūmākos, savas dzīves gadus: “Es vakaros spēlēju džezu…un dzēru. Es mēnesi nogulēju slimnīcā, galarezultātā – medicīniskie preparāti mani izārstēja. Kad es ieraudzīju, kādā briesmīgā dzērāju kompānijā esmu nokļuvis, es biju vienkārši šokēts un jautāju sev: kāpēc es atrodas starp viņiem, nevis uz skatuves vai ierakstu studijā? Ja es tad nebūtu beidzis dzert, tad sen jau būtu iznīcināts gan morāli, gan fiziski, Turklāt, pavisam ātri, es arī neatgriezeniski atteicos no smēķēšanas”.

Raimonds Pauls, vienmēr ir izcēlies ar īpašu darba mīlestību, viņš nekad nav baidījies no grūtībām, vienmēr tās sagaida ar pienācīgu cieņu. Savai meitai Anetei, viņš gan neieteica iet viņa pēdās. “Lai būtu par izcilu mākslinieku, ir vajadzīgs ne tikai talants…Mūsdienās noturēties muzikālo zvaigžņu sabiedrībā – nozīmē labprātīgi doties verdzībā. Kāpēc? Tāpēc, ka darbs, katru dienu aizņem 12 – 14 stundas. Neesi tam gatavs? Tad, ar mūziku nodarboties nav vērts. Vidēji un tikai labi muzikanti, mūsdienās, nevienam nav vajadzīgi. Tad, labāk, ir sameklēt citu nodarbošanos”, saka Maestro.

Konservatorijas mācību beigās, Raimonds sāka sacerēt mūziku Latvijas PSR akadēmiskajam drāmas teātrim un Leļļu teātrim. 1960. gadā iznāca viņa pirmā dziesmu plate, kurā dziesmas izpildīja latviešu dziedātāji. 1970. gadā, Raimonds Pauls, izveidoja vokāli instrumentālo ansambli “Modo”.

Raimonda Paula dziesmas ir dziedājuši: Viktors, Lapčenoks, Nora Bumbiere, Mirdza Zīvere, Margarita Vilcāne, Ojārs Grīnbergs, Larisa Mondrus, Olga Pīrāgā, Aija Kukule, Ivo Fomins, Alla Pugačova, Sofija Rotaru, Roza Rimbajeva, Nikolajs Gnatjuks, Jaks Jolla, Andrejs Mironovs, Tatjana Bulanova, grupa “Credo”, grupa “Remikss” un daudzi, jo daudzi citi izpildītāji.

Pateicoties, Raimonda Paula iniciatīvai, 1986. gadā tika izveidots starptautiskais jauno izpildītāju konkurss “Jūrmala”.

Kopš 1980. gada, Raimonds Pauls, nodarbojās ar valsts lietām, bet 2009. gadā, nolēma uz visiem laikiem aiziet projām no politikas. Maestro par to laika posmu saka, ka viņš ir ieņēmis vadošos amatus, viņam ir bijuši augsti reitingi, bet viņš atzīst, ka viņš nav “kabinetu cilvēks”, bet gan “skatuves cilvēks”. Viņa saprašanā inteliģence un māksla, neiet kopā ar reālo politiku.

Šobrīd, Raimonds Pauls, ir atgriezies ierastajā vidē un turpina darīt to, kas viņam patīk un vislabāk padodas.