Kā mūzika iespaido cilvēka organismu? Interesanti fakti

By | September 8, 2016

muzikas-iedarbiba

Jau kopš pašas dzimšanas cilvēku ieskauj mūzikas pasaule un dažādi muzikālie ritmi. Bet, daudzi cilvēki nemaz neaizdomājas par to, kā mūzika iespaido viņu un viņu bērnu organismu. Dažādas mūzikas melodijas, žanri, izpildījums, atļausimies tā teikt, kalpo par kamertoni organismam un ir spējīgi noskaņot to uz pašdziedināšanos.

Jautājums, par mūzikas ietekmi uz cilvēka organismu ir ļoti sens. Jau tālā pagātnē cilvēki zināja, ka ar mūzikas palīdzību var izsaukt prieka sajūtas, noņemt sāpes un pat izārstēt no nopietnām slimībām. Piemēram, Senajā Ēģiptē ar dziesmu palīdzību ārstēja bezmiegu un noņēma sāpes. Senajā Ķīnā, muzikālās receptes tika izrakstītas gandrīz jebkurai slimībai, jo ķīnieši ticēja, ka mūzika ir spējīga tās izārstēt.

Slavenais matemātiķis Pitagors, piedāvāja mūziku izmantot pret naidu, dusmām, maldiem un dvēseles paguru, kā arī intelekta attīstīšanai. Viņa sekotājs Platons uzskatīja, ka mūzika atjauno harmoniju visos procesos, kuri notiek gan organismā, gan Visumā. Bet Avicenna, samērā efektīvi pielietoja mūziku ārstējot garīgi slimus cilvēkus.

Kā tad ir ar mūsu, latviešu tautas dziesmām un to dziedāšanu? Ne jau par velti, mūs, latviešus sauc par dziedošu tautu, ne jau par velti, mums, latviešiem ir gadu desmitiem, saglabājušies skaistie un varenie Dziesmu svētki!

Tautas dziesmas un to dziedāšana ir neatņemama mūsu kultūras sastāvdaļa un neatņemama, katra latvieša sastāvdaļa. Varbūt, mūsdienās, tas vairs nav tik ļoti aktuāli, jo ir plaši pieejama arī citu kultūru mūzika, kura palīdz mums atslābināties, nomierināties un harmonizēties. Agrākajos laikos, visas savas sajūtas: gan mīlestību, gan sāpi, gan naidu, gan darba čaklumu, gan slinkumu, latvieši izdziedāja tautas dziesmās. Tautas dziesmu vārdi, savienoti kopā ar mūziku, kalpoja arī tam, lai cilvēki varētu paust savas sajūtas, emocijas, izdziedāt tās un atbrīvoties no tām. Tā, ka droši varam teikt, ka latviešu tautas dziesmas, ir kalpojušas un kalpo arī kā pašdziedināšanas līdzeklis.

Latvieši tautas dziesmas un dziedāšanu ir izmantojuši arī kā buramvārdus, lai saglabātu spēku, izturību, veselību. Sākot un beidzot darbus, vajadzēja nodziedāt konkrētas tautas dziesmas, lai darbs izdotos, lai sasniegtu mērķi. Piemēram, citās pasaules valstīs, lai ārstētu dažādas slimības izmantoja, izmantoja zvanu skaņas. Ar tām varēja ārstēt galvas sāpes, locītavu sāpes, u. c. slimības.

Vēlāk, laikam ejot, tika pierādīts, ka mūzika ir spējīga pazemināt vai paaugstināt asinsspiedienu, uzlabot centrālās nervu sistēmas darbību, iedarboties uz elpošanu, sirds ritmu, praktiski uz visiem , dzīvībai svarīgiem orgāniem. Vēlāk, izmēģinājumu laikā, tika konstatēts, ka mūzika iedarbojas uz ūdeni un uz augiem. Cilvēki senatnē to nevarēja pamatot zinātniski, bet viņu iekšējā gudrība, intuīcija, lika viņiem to sajust, tāpēc dziesmas un dziedāšana bija tik nepieciešamas.

Tieši tāpat ar tautas dziesmu dziedāšanu palīdzību, cilvēki vieglāk pārvarēja dzīves grūtības un tikai daudz vēlāk, tika zinātniski pierādīts, ka mūzika, palīdz to izdarīt, ka tā ir spējīga uzlabot un ilgāku laiku uzturēt labu garastāvokli, kā arī piepildīt cilvēku ar enerģiju visai darba dienai un vakarā atslābināt. Jau ļoti senos laikos, cilvēki pulcējās uz vakarēšanām, kur skalu gaismā tika veikti dažādi darbi, runāts un dziedāts visa vakara garumā.

Mūsdienās mēs klausāmies ne tikai latviešu, bet arī ārzemju mūziku. No rītiem, labāk ir klausīties ritmisku mūziku, tādu, kura mums palīdzēs labāk pamosties un noskaņoties uz jaunu mērķu sasniegšanu. Vakaram, labāk derēs mierīgas melodijas, kuras veicinās atbrīvošanos no stresa un nomierināšanos. Mierīga mūzika ir lielisks līdzeklis cīņā ar bezmiegu. Slavenu mūziķu mūzika, piemēram, Mocarta mūzika, palīdz noņemt stresu un kontrolēt emocijas. Klasiskā mūzika i spējīga noņemt muskuļu saspringumu, nervozitāti.