Featured Article

Nodoklis par mūzikas klausīšanos?

AKKAVai esat dzirdējuši, ka ja vēlaties atskaņot Radio publiskā vietā, tad jums ir jāmaksā par to nodoklis? Ja nē tad šis jums būs diezgan liels jaunums, jo nu jau kādu laiku Latvijā, ja vēlaties atskaņot mūziku ārpus sava ģimenes loka, vai arī, ja jums pieder uzņēmums kurā vēlaties atskaņot mūziku, jums ir jāizņem atļauja iekš AKKA/LAA, un jāsaka, ka šīs atļaujas nav lētas!

Piemēram, ja jums pieder viesu nams, tad par katru istabiņu, kurā vēlaties atskaņot mūziku jums ir jāmaksā 1.60 LS gadā, kas liekas nesamērīgi liela summa, bet vēl sliktāk ir uzņēmumiem, jo piemēram uzņēmumā, kurā strādā no 1 līdz 5 cilvēkiem mūzikas atskaņošana gadā izmaksās 5 Latus. Bet ja jūsu uzņēmumā ir no 21 liedz 30 cilvēki šis prieks jau maksās 20 Latus, un manuprāt šī ir nesamērīgi liela summa, un šim visam vajadzētu būt pavisam apgrieztam otrādi, jo nejauj mums, kā mūzikas klausītājiem būtu jāmaksā šī nodeva, jo esam pieraduši, ka Radio klausīšanās ir par brīvu! Tieši otrādi, radiostacijām vajadzētu maksāt šo nejēdzīgo nodokli, bet tas atkal nav rentabli, jo Radio stacijas nepelna tik daudz, lai spētu nomaksāt šādas summas.

Tad jautājums ir, vai mazajiem uzņēmumiem patiešām ir jāmaksā šādas naudas summas, un varbūt pat jāņem kāds no ātrajiem kredītiem, jo bieži vien šāda veida mikrouzņēmumiem ar naudas līdzekļiem ir ļoti pagrūti, un pat 5 vai 20 Lati būtu labāk ieguldīti uzņēmuma attīstībā, nevis ņemot kredītu iztērēti kaut kādas mūzikas klausīšanās pēc. Neviens, jau nesaka, ka ātrie kredīti nav izdevīgi, bet tomēr ņemt kredītu, lai varētu klausīties radio ir absurdi!

Bet kas tad notiktu, ja netiktu maksāti šie nodokļi un pie jums ierastos pārstāvji no AKKA.LAA? šis prieks tad jums pavisam nebūs lēts un sodanauda par šo administratīvo pakāpumu ir no 500 līdz 5000 apmērā, kas mazu uzņēmumu varētu pilnībā izputināt , jo šādas summas ātrajos aizdevumos jūs neiegūsit, un vienīgā izvēle būs stāties termiņ-aizdevuma saistībās! Tad kāda tad ir īsi šī nodokļa loma? Manuprāt nauda , kas tiek mūziķiem ir pārāk niecīga, un ja tu nevēlies savas dziesmas atskaņot radio par brīvu, tad vienkārši neļauj to, jo radio vajadzētu palikt bezmaksas pakalpojumi, un lai mūziķi pelna naudu ar ierakstu un dziesmu pārdošanu internetā vai koncertiem.

X faktors tagad arī Latvijā

“X faktors” ir televīzijas realitātes šovs, ko radījis slavenais britu mūzikas producents Saimons Kovels (Simon Cowell). Sākotnēji šis šovs tiks veidots Lielbritānijā, bet tam gūstot arvien lielāku popularitāti, arī citas nācijas izveidoja savus šovus. Nu “X faktors” ir iekarojis skatītāju mīlestību visā pasaulē. Miljoniem cilvēku vēro gan dalībnieku atlases, gan arī labāko izpildītāju sniegumu uz lielās skatuves. Šis šovs ir nodrošinājās pasaules slavu tādiem talantiem kā grupa “One Direction”, dziedātājs Džeims Arturs (James Arthur), Leona Levisa (Leona Lewis) un daudziem citiem. Nu slavenais šovs būs arī Latvijā. Tā ir lieliska iespēja visiem Latvijas jaunajiem talantiem parādīt sevi uz lielās skatuves un attīstīt savas muzikālās iemaņas profesionāļu pavadībā.

Latvijā talantu un dziedāšanas šovi gan nav nekas jauns. Katru gadu Latvijā tiek veidoti jauni, interesanti unikāli šovi, kuros piedalās profesionāli mūziķi, gan tiek meklēti jauni talanti, taču neviens no šoviem nav nesis pasaulslavena šova zīmogu. Tiek paredzēts, ka šovs “X faktors” būs skatītāju vidū ļoti iecienīts un ar šova palīdzību patiešām būs iespējams atrast Latvijas izcilākos talantus, kam iepriekš nav bijusi iespēja sevi pierādīt. Kā rāda kaimiņu Lietuviešu piemērs, šis šovs tiešām guvis panākumus un mēs ceram uz to pašu.

Jāsaka gan, ka šova rīkotājiem Latvijā, “MTG TV Latvia” tas būs liels pārbaudījums. “X faktors” ir pasaules līmeņa šovs un tādam tam jābūt arī šeit. Lai šovs būtu izdevies un skatītāju cerības tiktu īstenotas, ir jāpanāk, ka viss, sākot no priekšnesumiem un beidzot ar skatuves dekorācijām, ir augstā līmenī. Jāsaprot, ka šova budžets un dalībnieku skaits nebūs tik liels kā Lielbritānijas vai daudzu citu valstu šoviem, taču tik un tā mums ir jāprot efektīvi izmantot to, kas mums ir.

Pašlaik jau pilnā sparā rit reģionālās dalībnieku atlases, kas ir pirmais posms, lai dalībnieks varētu kvalificēties šovam. Tās tika uzsāktas jau pavasarī un turpināsies līdz šī gada rudenim, kad arī tiks filmēts pats šovs. Reģionālās atlases notiek Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē Liepājā, Jelgavā un Valmierā. Reģionālajā atlasē dalībniekiem jāaizpilda pieteikuma anketa, kurā jānorāda savu dziedāšanas pieredzi, motivāciju piedalīties šovā, iemīļotāko mūziku un citas lietas, kas saistītas ar muzikālo pieredzi un karjeras veidošanu. Protams, reģionālajā atlasē arī jānodzied sevis izvēlēta dziesma žūrijai, lai parādītu savu dziedāšanas talantu. Šādā vaidā līdz rudenim tiks atlasīti paši labākie un piemērotākie kandidāti, kas tālāk sacentīsies jauno izpildītāju šovā.

Pašlaik jau ir pieejams ieskats šova reģionālajās atlasēs. Dalībnieki tiek gan slavētu gan kritizēti. Tāpat arī jau ir dzirdami pirmie skatītāju viedokļi par pašu šovu. Kamēr vieni to asi kritizē, norādot, ka Latvija gan organizatoriskā, gan talantu ziņā netiks līdzi citām valstīm, citi šo šovu atbalsta un jau cītīgi seko līdzi visām reģionālajām atlasēm, lai gūtu ieskatu tam, ko varēsim sagaidīt rudenī savos televīzijas ekrānos.

Kādu mūziku izvēlēties sporta treniņiem?

Kā zināms, mūzika cilvēku var iespaidot ļoti spēcīgi. Tā var gan nomierināt, gan uzbudināt, gan palielināt koncentrēšanās spējas, gan arī ietekmēt daudzos citos veidos. Tieši tāpēc, mūzika tiek atskaņota darot dažādus darbus. Piemēram, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un sportu, mūzika daudziem ir neatņemama treniņa sastāvdaļa. Parasti cilvēki vienkārši izvēlas savu iemīļotāko mūziku un pie tās arī sporto, taču šāda taktika nav īsti pareiza. Šajā gadījumā ir jāpanāk, ka nevis mūziku ir vien patīkami klausīties, bet arī, lai tā dotu enerģiju, palīdzētu koncentrēties un, atkarībā no treniņa vaida, palīdzētu veikt fiziskās aktivitātes. Kāda tad ir treniņiem piemērota mūzika?

Fiziskie treniņi var būt ļoti dažādi, sākot no jogas un stiepšanās vingrinājumiem un beidzot ar spēka treniņiem. Saprotams, ka tik dažādām aktivitātēm piemērota būs atšķirīga mūzika, tāpēc apskatīsim kāda mūzika būtu vēlama dažāda veida fiziskajiem treniņiem. Piemēram, jau pieminētajai jogai un mierīgiem stiepšanās vingrinājumiem vai iesildīšanās procesam ir nepieciešam viegla, plūstoša mūzika, kas nomierina un ļauj stiepties līdzi dziesmas plūstošajai melodijai. Es ieteiktu, piemēram, grupas Instrumenti dziesmu Lēna Uguns.

Izturības treniņam mūzika ir ļoti svarīga. Pētījumi pierāda, ka pareiza mūzikas izvēle var palielināt izturību treniņa laikā pat par 15%. Tā kā izturības treniņiem ir augsta intensitāte, tiem ir piemērots ātrs, straujš ritms ar vismaz 115 sitieniem minūtē. Tiesa, ne visi vēlas kustēties līdz ar ritmu. Ja esat viens no šiem cilvēkiem, tad drīzāk derēs kāda uzmundrinoša dziesma, kuras mūzika un vārdi liek jums justies enerģijas pilnam. Es ieteiktu, piemēram, dziedātājas Aminatas dziesmu Fighter.

Spēka treniņiem un svarcelšanai gan būtu ieteicams klausīties mūziku ar diezgan izteiktu ritmu. Vēlams būtu klausīties dziesmas, kuru ritams ir ap 135 sitieniem minūtē. Šādas dziesmas palīdzēs koncentrēties un veikt mierīgas, ritmiskas, vienādas kustības. Spēka treniņam lieliski derēs, piemēram Gacho jeb Mesa jaunā dziesma Prāta rēbuss.

Kardiovaskulārajiem treniņiem, kā, piemēram, skriešanai vai braukšanai ar riteni arī pamatā derēs ritmiskas dziesmas, taču šajā gadījumā ir atšķirība tajā, kāda veida treniņu jūs vēlaties. Ja esat profesionāls skrējējs vai riteņbraucējs un vēlaties uztrenēties sacensībām, jums tiešām galvenais būs ritms, sitienu skaits utt. Paātrinot ritmu, arī skriet varēsiet ātrā. Ja skriešana jums ir vien atpūta un meditācija, tad vissvarīgākais ir, lai mūzika jums personīgi patiktu un radītu labu noskaņojumu. Protams, būtu tomēr ieteicams ritmu pieskaņot skriešanas tempam, jo lēna mūzika būs piemērota tikai lēnam, mierīgam skrējienam, bet ātra jau nopietnākam treniņam.

Pareiza mūzikas izvēle treniņa laikā jums var palīdzēt sasniegt arvien labākus rezultātus un daudz vairāk izbaudīt sportošanas procesu, tāpēc neignorējiet mūzikas nozīmi un veltiet laiku treniņu dziesmu saraksta izveidei. Mūzika tiešām spēj darīt brīnumus un ļauj cilvēkam darboties produktīvāk, tāpēc iesaistiet mūziku visā, ko dariet.

Latvijas mūziķi Eirovīzijas dziesmu konkursā

Viens no dziesmu konkursiem, kur ik gadu kādam mūziķim no Latvijas ir iespēja parādīt sevi uz lielās skatuves ir Eirovīzijas dziesmu konkurss. Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies jau 17 reizes, sākot ar 2000. gadu. Ik gadu vairāki Latvijas mūziķi cīnās par iesēju piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, piedaloties nacionālajā atlases konkursā Supernova (Eirodziesma no 2000. gada līdz 2012. gadam un Dziesma no 2013. gada līdz 2014. gadam). Nacionālā konkursa uzvarētājs var doties uz konkursa rīkotājvalsti un kāpt uz skatuves kopā ar citiem jaunajiem izpildītājiem no Eiropas valstīm. Līdz šim Latvijai konkursā ir gājis visai raibi.

Pirmo reizi 2000. gadā Latviju konkursā pārstāvēja grupa Prāta Vētra ar dziesmu “My Star”. Prāta vētra guva lieliskus panākumu – ieguva 3. vietu ar 136. punktiem. Tas, protams, radīja entuziasmu un iedrošināja pārējos Latvijas mūziķus izmēģināt savus spēkus šajā dziesmu konkursā. Nākamajā, 2001. gadā uz Eirovīziju devās mūziķis Arnis Mednis ar dziesmu “Too Much”. Šoreiz rezultāti nebija tik iepriecinoši – Arnis Mednis ieguva 18. vietu ar 16 punktiem.

2002. gada konkursu no Latvijas pārstāvēja dziedātāja Marija Naumova ar dziesmu “I Wanna”. Visiem par lielu prieku un pārsteigumu, Marija Naumova uzvarēja šajā konkursā, iegūstot pirmo vietu ar 176 punktiem. Tas, protams, Latvijai bija liels notikums un pēc tam šis dziesmu konkurss Latvijā kļuva vēl populārāks. Pateicoties 2002. gada uzvarai, 2003. gada konkurss norisinājās Rīgā. Konkursu vadīja pati uzvarētāja, Marija Naumova, kā arī Prāta vētras solists Renārs Kaupers.

Līdz 2008. gadam Latvija piedalījās Eirovīzijā ar visai viduvējiem rezultātiem. 2003. gadā grupa F.L.Y. ar dziesmu “Hello From Mars” ieguva 24. vietu. 2004. gadā konkursā piedalījās mūziķi Fomins un Kleins ar dziesmu “Dziesma par laimi”, nekvalificējoties finālā. Tam sekoja daudz labāks rezultāts. 2005. gadā piedalījās mūziķi Valters & Kaža ar dziesmu “The War Is Not Over”, iegūstot diezgan augsto 5. vietu. 2006. gadā grupa Cosmos ar dziesmu “I Hear Your Heart” ieguva 16. vietu. 2007. gadā grupa Bonaparti.lv ar dziesmu “Questa Notte” ieguva 16. vietu un 2008. gadā grupa Pirates of the Sea ar dziesmu “Wolves of the Sea” ieguva 12. vietu.

Tālāk sekoja daudz sliktāki laiki. No 2009. gada līdz 2014. gadam Latvija nekvalificējās finālam. 2009. gadā piedalījās Intars Busulis ar dziesmu “Пробка”, 2010. gadā Aisha ar dziesmu “What For?”, 2011. gadā grupa Musiqq ar dziesmu “Angel in Disguise”, 2012. gadā Anmary ar dziesmu “Beautiful Song”, 2013. gadā grupa PeR ar dziesmu “Here We Go” un 2014. gadā grupa Aarzemnieki ar dziesmu “Cake to Bake”. Šai neveiksmju svītrai par iemeslu tiek minēts tas, ka dziesmas bija pārāk vienkāršas Eiropas klausītājiem.

Tieši šo neveiksmju dēļ, 2015. gadā pilnībā tika izmainīts nacionālās atlases formāts. Atlasi “Dziesma” nomainīja “Supernova”. Tad, pēc sešu gadu pārtraukuma, Latvijai tomēr atkal izdevās kvalificēties finālam, turklāt, ar ļoti labiem panākumiem. 2015. gadā Aminata ar dziesmu “Love Injected” ieguva augsto 6. vietu un 2016. gadā Justs ar dziesmu “Heartbeat” ieguva 15. vietu.

Nacionālā atlase šī gada Eirovīzijas konkursam jau ir notikusi un Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā pārstāvēs grupa Triana Park ar dziesmu “Line”. Tiek lēsts, ka šai grupai varētu būt visai labi rezultāti, tāpēc ar nepacietību gaidām Eirovīzijas dziesmu konkursu, kas norisināsies no 2017. gada 9. līdz 13. maijam, Kijevā, Ukrainā.

Maestro Raimonds Pauls

Raimonds Pauls ir dzimis vienā no Rīgas rajoniem – Iļģuciemā, stikla pūtēja ģimenē. Raimonda Paula tēvam, nācās ļoti smagi strādāt, tāpēc viņš vēlējās, lai viņa dēlam ir citādāka dzīve, viņš vēlējās, lai zēns kļūst par vijolnieku un pelna sev iztiku, tikai spēlējot vijoli.

Interesanti ir tas, ka profesors, kuram lūdz novērtēt zēna spējas, atbildēja, ka zēnam, nav nekā kopēja ar mūziku. Bet, tāda kritika, tikai vēl vairāk pastiprināja zēna vēlmi pierādīt pretējo un veltīt visus savu dzīvi mūzikai. 1039. gadā, zēnu atveda uz bērnu dārzu un bērnudārza audzinātāja piedāvāja sākt nevis ar vijoli, bet ar klavierēm. Tajā brīdī tika izlemts, Raimonda Paula liktenis.

Lielu lomu, mūziķa dzīvē nospēlēja arī Latvijas Valsts Konservatorija, kurā viņš iestājās 1953. gadā, pēc mūzikas skolas beigšanas. Paralēli mācībām, Raimonds Pauls strādāja par pianistu un koncertmeistaru filharmonijā.

Kaut gan pats Maestro šos gadus atceras, kā drūmākos, savas dzīves gadus: “Es vakaros spēlēju džezu…un dzēru. Es mēnesi nogulēju slimnīcā, galarezultātā – medicīniskie preparāti mani izārstēja. Kad es ieraudzīju, kādā briesmīgā dzērāju kompānijā esmu nokļuvis, es biju vienkārši šokēts un jautāju sev: kāpēc es atrodas starp viņiem, nevis uz skatuves vai ierakstu studijā? Ja es tad nebūtu beidzis dzert, tad sen jau būtu iznīcināts gan morāli, gan fiziski, Turklāt, pavisam ātri, es arī neatgriezeniski atteicos no smēķēšanas”.

Raimonds Pauls, vienmēr ir izcēlies ar īpašu darba mīlestību, viņš nekad nav baidījies no grūtībām, vienmēr tās sagaida ar pienācīgu cieņu. Savai meitai Anetei, viņš gan neieteica iet viņa pēdās. “Lai būtu par izcilu mākslinieku, ir vajadzīgs ne tikai talants…Mūsdienās noturēties muzikālo zvaigžņu sabiedrībā – nozīmē labprātīgi doties verdzībā. Kāpēc? Tāpēc, ka darbs, katru dienu aizņem 12 – 14 stundas. Neesi tam gatavs? Tad, ar mūziku nodarboties nav vērts. Vidēji un tikai labi muzikanti, mūsdienās, nevienam nav vajadzīgi. Tad, labāk, ir sameklēt citu nodarbošanos”, saka Maestro.

Konservatorijas mācību beigās, Raimonds sāka sacerēt mūziku Latvijas PSR akadēmiskajam drāmas teātrim un Leļļu teātrim. 1960. gadā iznāca viņa pirmā dziesmu plate, kurā dziesmas izpildīja latviešu dziedātāji. 1970. gadā, Raimonds Pauls, izveidoja vokāli instrumentālo ansambli “Modo”.

Raimonda Paula dziesmas ir dziedājuši: Viktors, Lapčenoks, Nora Bumbiere, Mirdza Zīvere, Margarita Vilcāne, Ojārs Grīnbergs, Larisa Mondrus, Olga Pīrāgā, Aija Kukule, Ivo Fomins, Alla Pugačova, Sofija Rotaru, Roza Rimbajeva, Nikolajs Gnatjuks, Jaks Jolla, Andrejs Mironovs, Tatjana Bulanova, grupa “Credo”, grupa “Remikss” un daudzi, jo daudzi citi izpildītāji.

Pateicoties, Raimonda Paula iniciatīvai, 1986. gadā tika izveidots starptautiskais jauno izpildītāju konkurss “Jūrmala”.

Kopš 1980. gada, Raimonds Pauls, nodarbojās ar valsts lietām, bet 2009. gadā, nolēma uz visiem laikiem aiziet projām no politikas. Maestro par to laika posmu saka, ka viņš ir ieņēmis vadošos amatus, viņam ir bijuši augsti reitingi, bet viņš atzīst, ka viņš nav “kabinetu cilvēks”, bet gan “skatuves cilvēks”. Viņa saprašanā inteliģence un māksla, neiet kopā ar reālo politiku.

Šobrīd, Raimonds Pauls, ir atgriezies ierastajā vidē un turpina darīt to, kas viņam patīk un vislabāk padodas.

Mūzika ir spējīga ārstēt

Mūzika ir unikāls mākslas veids, jo neviens cits informācijas nodošanas veids, nav spējīgs pārvarēt visas sastopamās barjeras: valodas, vecuma, nacionālo… Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka mūzika nav vienkāršs mākslas veids, tāpēc ka tā iedarbojas ne tikai uz mūsu apziņu, bet arī uz mūsu ķermeni. Neirologs – biologs, mūziķis un rakstnieks Daniels Levitins savā grāmatā “This Is Your Brain on Music” stāsta, kāpēc ir svarīgi mācīties muzicēt: “ Jo labāk mēs saprotam šo mākslas veidu, jo labāk mēs saprotam sevi: motīvus, kuri mūs vada, bailes, vēlmes, atmiņas un pat uzvedību”.

Mūzika padara cilvēkus gudrākus
Mūzika aktivizē visdažādākās smadzeņu daļas, mēs labāk varam atcerēties tekstus un motīvus. Zinātnieki jau sen ir pierādījuši. Ka dažādas melodijas un ritmi izraisa dažādas emocijas un tas vēl ne tuvu nav viss – mūzika ļauj atjaunot smadzeņu funkcijas pēc smagām galvaskausa traumām. Uz tiem cilvēkiem, kuri jau bērnībā ir mācījušies spēlēt kādu no mūzikas instrumentiem, mūzika iedarbojas daudz spēcīgāk. Viens no pētījumiem šajā jomā apstiprināja, ka prasme muzicēt palīdz attīstīt noturīgu neverbālo domāšanu. Savā intervijā izdevumam News in Health, neirologs Gotfrīds Šlaugs apgalvo, ka mūziķu nervu sistēma atšķiras no parasto cilvēku nervu sistēmas. Muzikantu smadzenēm ir daudz labāka saikne starp smadzeņu puslodēm, nekā tiem cilvēkiem, kuriem ar mūziku nav nekāda sakara. Sacerot mūziku, aktivizējas daudzi, galvas smadzeņu nodalījumi, tai skaitā arī tie nodalījumi, kuri atbild par redzi, dzirdi un motoriku, tāpēc, mūzikas sacerēšana var kļūt par lielisku veidu kā atbrīvoties no slimībām, kuras ir saistītas ar nervu traucējumiem.

Skumja mūzika uzlabo garastāvokli
Pētījumi, kuri tika publicēti žurnālā Frontiers in Psychology, pierādīja, ka skumja mūzika uz cilvēku iedarbojas, pavisam ne tā, kā tika uzskatīts līdz šim. Zinātnieki noskaidroja, ka skumjas dziesmas izraisa divi tipu emocijas: atpazīstamās un izjūtamās. Neskatoties uz to, ka tie cilvēki, kuri piedalījās eksperimentā mūziku uztvēra kā traģisku, klausoties to, viņi neieslīga depresijā. Patiesībā, cilvēki sajuta plašu emociju spektru, te atradās vieta pat romantiskām un samērā priecīgām sajutām.

Mūzika ārstē
Platons, savā laikā, piedāvāja mūziku izmantot trauksmes ārstēšanai, bet Aristotelis uzskatīja, ka instrumentālās mūzikas māksla der, lai atbrīvotos no nestabilā emocionālā fona. Dons Kents saka, ka mūzika sniedz manāmu fizioloģisku iedarbību uz daudziem bioloģiskiem procesiem. Tā mazina noguruma sekas, maina pulsa ātrumu un stabilizē asinsspiedienu. Interesantu pētījumu ir veicis Mišels Lefevrs, viņš apgalvo, ka mūzika ir spējīga izraisīt paniku un palielināt trauksmi. Eksistē, pat tā dēvētais Mocarta efekts, klausoties viņa sonāti divām klavierēm re mažorā, dažiem cilvēkiem, kuri slimo ar epilepsiju, sākas lēkmes, pat tiem, kuri atrodas komā.

Mūzika uzlabo attiecības starp dzimumiem
Kurtis Levangs, ģimenes pāru konsultants – psihologs, stāsta, ka mūzika ir spējīga paaugstināt libido, turklāt urologs Marks Hongs, uzskata, ka mūzika un sekss ir līdzīgi, jo gan vien, gan otrs ir spējīgs izraisīt stiprus emocionālos pārdzīvojumus. Mūzika palīdz arī tikšanās reizēs, to apliecina franču pētījums: vientuļās sievietes, kuras klausījās romantisku mūziku, daudz labprātāk deva savu tālruņa numuru, nekā tās, kuras klausījās kaut ko neitrālu.

Mums, latviešiem, ir ļoti daudz skaistas un dažādas mūzikas, cerams, ka izlasot šo rakstu, jūs mācēsit izmantot katram dzīves gadījumam piemērotu mūziku.

Mūzika palīdzēs jums atbrīvoties no bezmiega

Mēs dzīvojam stresa pilnā laikmetā un pilnvērtīgs miegs, kurš uzlabo mūsu psihisko un fizisko stāvokli, bieži vien tiek vērtēts zelta vērtībā. Ja mēs kaut brīdi aizdomāsimies, tad mums būs jāatzīst, ka miegs ir kaut kas vairāk par enerģijas saglabāšanu. Tas ir fizioloģisks process, kura laikā atjaunojas ne tikai katra, mūsu organisma šūna, bet arī atmiņa un domāšana, no organisma tiek izvadīti toksīni. Tieši tāpēc, mēs ar simts procentu pārliecību varam apgalvot, ka veselīgs miegs ir katra cilvēka veselības neatņemama sastāvdaļa.

Bet, pēc smagas un stresa pilnas darba dienas, ne jau katram cilvēkam izdodas uzreiz aizmigt. Aptuveni 30% pieaugušo cilvēku, katru vakaru saskaras ar bezmiegu. Šis procents ir vēl lielāks padzīvojošo cilvēku vidū, jo viņi stresam ir pakļauti vēl vairāk.

Bezmiegs uz organismu var iedarboties graujoši, kalpot par iemeslu daudzām slimībām, piemēram atmiņas zudumiem, dažādām psiholoģiskām slimībām, nomāktībai, depresijai un trauksmes sajūtai. Ilga bezmiega sekas var veicināt ilglaicīgas problēmas ar veselību – aptaukošanos, demences, kā arī paaugstinātu skaitu nāves gadījumu.

Zinātniskie pētījumi, kuri tika veikti 2006.gadā, Budapeštā, Ungārijā, pierādīja, ka klausoties patstāvīgi izvēlēto mūziku, miega fāze var samazināt divus, miega stadijas ciklus. Tas nozīmē, ka cilvēki daudz ātrāk var sasniegt REM fāzi, kura ir mūsu miega atjaunošanās daļa, klausoties savu mīļāko mūziku.

Pētījumos piedalījās studenti, kuri vairāku nedēļu garumā, pirms gulēšanas 45 minūtes klausījās savu mīļāko mūziku un pamanīja tās labvēlīgo ietekmi uz miegu. Tieši tādi paši rādītāji tika atzīmēti arī izmeklējumos, kuri notika Singapūrā un kuros piedalījās padzīvojuši cilvēki. Pēc veiktajiem izmeklējumiem, Lielbritānijā, Veselības Aizsardzības Dienests, lai novērstu bezmiegu, iesaka cilvēkiem, pirms gulēšanas klausīties maigu, nomierinošu mūziku.

Tagad rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji, būtu spējīgi ieklausīties ārsta norādījumos, ja viņiem piedāvātu klausīties mūziku pret bezmiegu. Esmu pārliecināta, ka daļa cilvēku, tieši tā arī dara, jo daudz labāk ir paklausīties mūziku, nevis dzert kārtējo, nomierinošo zāļu devu.

Eksperimenta laikā tika noskaidrots iemesli, kāpēc cilvēki, pirmām kārtām, izmanto mūziku un tie izrādījās visdažādākie. Vieni atzīmēja, ka mūzika palīdz novērsties no ārējiem kairinātājiem, piemēram, ja ilgi jāstāv sastrēgumā, kā arī no iekšējiem kairinātājiem, piemēram trokšņa ausīs. Mūzika lieliski aizpilda neveiklu klusuma brīdi, nodrošina draudzīgas atmosfēras rašanos un rada drošības sajūtu.

Fakti, kuri tika savākti pētījuma laikā, liecina, ka nav iespējams izvirzīt vienu muzikālo līniju, kā dažādu problēmu risinājumu. Cilvēki izvēlās visdažādākos mūzikas žanrus un izmanto tos visdažādāko iemeslu dēļ.

Nākotnē tiek plānots pētījums, kurš aptvers daudz lielāku iedzīvotāju slāni, kuri pieder pie dažādām kultūrām. Zinātnieki ir nolēmuši notestēt dažādas cilvēku grupas un eksperimenta laikā noskaidrot visefektīvāko aizmigšanas tehniku.

Eksperimenta mērķis – izstrādāt personalizētas mūzikas izvēles tehnoloģijas cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams atbrīvoties no bezmiega, lai uzlabotu veselības stāvokli, paaugstinātu dzīves kvalitāti un vispārējo labklājību.

Bet pagaidām, kamēr tāda programma nav izstrādātā, mēs paši varam izvēlēties ko klausīties. Latvijā, ir daudz muzikantu un mūzikas grupu, kuras spēlē sirsnīgas, maigas un nomierinošas melodijas, kuras jums noteikti palīdzēs aizmigt. Vajag tikai atvēlēt tam laiku un sameklēt to, kura jums patīk vislabāk.

Par mūziku un kā mēs to uztveram

music

Kā mūziku uztver vīrieši un sievietes? Vai starp mūzikas uztveršanu ir atšķirība?

Mūsdienās, mēs bieži dzirdam apgalvojumu, ka vīrieši un sievietes, uz Zemi ir ieradušie no dažādām planētām, vīrieši – no Marsa, sievietes – no Venēras. Arī pasaules uztvere, vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga: viņi atšķirīgi domā, jūt un pieņem lēmumus. Ir iespējams, ka visi šie apgalvojumi ir patiesi, jebkurā gadījumā, katrs individuāli var domāt tas tā ir vai nav. Bet, ne jau par velti vīrieti pie sievietes un sievieti pie vīrieša, velk ar nepārvaramu spēku. Ja mēs būtu vienādi, tad interese par pretējo dzimumu ātri vien pazustu un mēs par otru cilvēku zaudētu jebkuru interesi. Bet, vai mēs, patiešām, it visā, esam tik ļoti atšķirīgi? Vai pastāv arī tādas lietas un nodarbes, kuras apvieno pretējos dzimumus, padara tos tuvākus?

Iespējams, ka ir, un tā varētu būt mūzika. Grūti ir sameklēt cilvēku, vienalga, vīrieti vai sievieti, kuram nepatiktu mūzika. Muzikālie skaņdarbi, atstāj milzīgu iespaidu uz visiem cilvēkiem. Ir saprotams, ka sievietes, dažus muzikālos skaņdarbus var uztvert un reaģēt uz tiem daudz emocionālāk nekā vīrieši, bet arī vīriešu vidū ir ļoti daudz sentimentālu cilvēku, kuri bēdīgos, savas dzīves notikumus saista ar konkrētiem muzikāliem skaņdarbiem.

Nav izslēgts, ka klausoties vienu un to pašu mūziku gan vīrieši, gan sievietes izjūt kaut ko atšķirīgu, bet tas netraucē viņiem klausīties un baudīt vienus un tos pašus skaņdarbus, dejot un priecāties. Tās ir manas pārdomas, bet nav izslēgts, ka zinātniekiem, uz to visu, ir pavisam cits skatījums. Kaut gan, ir jājautā, vai zinātnieki vispār ir spējīgi izprast cilvēku iekšējo, emocionālo pasauli. Lai tas paliek zinātnieku ziņā, bet mēs varam apgalvot, ka mūzikas klausīšanās ir tā nodarbe, kura apvieno gan vīriešus, gan sievietes, gan jaunus, gan vecus.

Intereses pēc, koncertos varam pavērot skatītāju sastāvu, neatkarīgi no tā, kāda grupa uzstāsies, uz koncertu vienlīdz daudz ieradīsies gan vīrieši, gan sievietes. Protams, sievietes pēc dabas ir maigākas un emocionālākas, tāpēc viņām vairāk var patikt mierīga, romantiska un maiga mūzika, bet katrai no dziesmām, ir savs autors un bieži vien, tas ir vīrietis. Un otrādi, aizejot uz smagā metāla koncertu, liekas, ka tur vajadzētu būt tikai vīriešiem, bet tas tā nav, šādus koncertus apmeklē arī ļoti daudz sieviešu.

Laikam ir bezjēdzīgi, censties saprast, kā uz mūziku reaģē vīrieši un sievietes, jo katrs no mums izvēlās mūziku atbilstoši savai gaumei, garastāvoklim un dvēseles stāvoklim. Kā jau mums zināms, tad justies laimīgi vai nelaimīgi, priecīgi vai bēdīgi, droši vai kautrīgi, var abu dzimumu pārstāvji. No tā izriet secinājums, ka skaņu uztveršana ir atkarīga no tā, kā katrs no mums to uztver, izlaižot caur savu sajūtu prizmu, kuru veido mūsu unikāla personība ar savām rakstura īpašībām.

Kāds popmūzikai ir sakars ar mākslu?

pop-music

Jautājums ir pavisam vienkāršs, kā lai atšķir īstu mākslu no neīstas? Pēc kādiem kritērijiem tas tiek izvērtēts? Kāpēc ir lietas, kuras ieraugot, mēs uzreiz aizmirstam, bet ir lietas, kuras mums liek emocionāli pārdzīvot un ilgi paliek atmiņā. Pamēģināsim uz šīm lietām paraudzīties caur popmūzikas prizmu.

Daudzi no mums, strādājot pie datora mīl klausīties mūziku. Tā var būt mūzika, kura klusi skan fonā, bet tie var būt muzikālie klipi, kuru jūs ik pēc brīža noskatāties. Vienreiz gadījās tā, ka man sanāca noskatīties uzreiz vairākus klipus pēc kārtas, kuros bija redzamas seksīgas meitenes, ģērbtas bikini, ballīte pie baseina ar kokteiļiem un ūdens šļakatām.

Smadzenes, ilgi nedomājot, visas šīs dziesmas uzreiz pieskaitīja pie popmūzikas. Interesanti, kāpēc, mēs uzreiz pieskaitām dziesmas, šai kategorijai. Pirmais, kas ienāk prātā, tās visas bija pagatavotas “pēc vienas receptes ar vienādām sastāvdaļām”. Pēc savas būtības, visi šie dziesmu klipi kopē viens otru. Tātad, tā arī pierakstīsim, ka tehnoloģiju atkārtošanās ir pirmā popmūzikas pazīme.

Domāju, ka mums vajadzētu aizdomāties arī par, kāpēc šādi klipi tiek veidoti. Ir acīmredzami, ka muzikālais šovu bizness , ir gards kumoss ikvienam, kurš grib nopelnīt. Tāpēc, tādu klipu radīšanas pašā pirmsākumā ir ielikta doma nopelnī naudu un tikai otrajā plānā izvirzās doma par māksliniecisko pašizpausmi. Vēl eksistē jēdziens, kvalitatīva popmūzika, bet te, galveno lom, laikam tēlo izpildītāja harisma.

Jebkura popmūzikas dziesma tiek radīta kā projekts, kurā tiek apvienoti labākie klipu filmētāji, stilisti, grima mākslinieki, komponisti, aranžētāji, u. t. t. Citiem vārdiem sakot, vesela speciālistu armija, kura pieliek visu savu piepūli, lai konkrētais dziedātājs, pēc iespējas augstāk uzpeld muzikālajā olimpā.

Šajā gadījumā, pirmajā plānā, izvirzās dziedātāja harisma un tas nozīmē, jo spilgtāka harisma, jo talantīgāks un unikālāks ir dziedātājs, tātad arī projekts būs veiksmīgs. Paradokss ir tajā, ka patiesi harizmātiskiem un talantīgiem dziedātajiem, visa šī “atbalsta grupa” nemaz nav vajadzīga. Jūs paši varat atcerēties tos dziedātājus, kuri vieni paši dziedāja dziesmas, uz tukšas skatuves, spēlēja tikai ģitāru un bija sadzirdēti. Bet par šo mūziku varam teikt, ka tā nebija popmūzika.

Un otrādi, jo vairāk “atbalsta komandas”, jo mazāk paša dziedātāja, jo vairāk, mēs šo skaņdarbu pieskaitām pie popmūzikas.

Radošuma metafizika

Kādi ir, mākslas veidošanās, kritēriji? Muzikants mijiedarbojas ar notīm, ķer iedvesmas brīdi, nokļūst neizskaidrojamā stāvoklī, kuru atpazīst ikviens radošs cilvēks un kurš zina, ko nozīmē vārdi “gūt baudu no tā, ko tu dari”.

Tieši tādā, radošā procesā dzimst kaut kas jauns, dzimst trešais, kāda jauna smalka matērija, kurai nav iespējam piešķirt formu un krāsu. Tieši šī substance, tiek ielikta muzikanta darbā, un tieši šo substanci, sajūt skatītāji, kontaktējoties ar patiesu mākslas darbu. Tā ir tā aura, kura skar emocijas un aizskar dvēseles stīgas.

Popmūzika, nav spējīga radīt kaut ko trešo, tajā ir traumēta radošuma metafizika un tāpēc tā ir spējīga parādīt, tikai to, ko redzam, tajā nav mākslas, tajā ir tikai tehnoloģijas un tāpēc brīnums nenotiek. Mēs redzam kompozīciju, pievēršam uzmanību tehniskajam izpildījumam un tas ir arī viss, kā saka, paskatījāmies un aizmirsām.

Raxtu Raxti. Apsveikums Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienā

raxtu-raxti

Pavisam nesen, tikai pirms dažām dienām, mūsu valsts svinēja svētkus – Latvijas Republikas proklamēšanas dienu.
Šī diena ir īpaša gan mūsu valstij, gan katram no mums un šajā svētku dienā notika, daudz dažādu pasākumu gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

Rīgā bija iespēja apmeklēt daudzus koncertus, tie skanēja gan Mazajā ģildē, gan Rīgas Latviešu biedrība namā, gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā, gan Rīgas Sv. Pētera baznīcā, gan Rīgas Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīcā. Visu mākslinieku uzstāšanās – skanēja kā apsveikums Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.

Neaizmirstami skaistu koncertu – apsveikumu, savai valstij un tās iedzīvotājiem sniedza grupa “Raxtu Raxti”, kuras koncerts notika Ķīpsalas hallē.

Kopā ar grupu “Raxtu Raxti”, uzstājās arī dūdu un bungu grupa “Auļi”. Viņu izpildījumā mēs varējām noklausīties labi pazīstamas latviešu tautas dziesmas un latviešu komponistu skaņdarbus.

Neizpalika arī pārsteigumi – koncerta laikā skanēja vēl nedzirdētas Imanta Kalniņa dziesmas un tautas dziesmu versiju pirmatskaņojumi.

Grupa “Raxtu Raxti” radās pirms vairākiem gadiem kā pazīstamu mūziķu eksperiments. Sākotnēji, tā izpildīja tikai Imanta Kalniņa muzikālos skaņdarbus, bet laikam ejot, tā savu repertuāru paplašināja aizvien vairāk un vairāk. Tagad grupa “Raxtu Raxti” tiek uzskatīta kā oriģinālās mūzikas apvienība, kurā tautas mūzikas motīvi mijas ar mūsdienīgām melodijām.

Grupā “Raxtu Raxti” muzicē , mums ļoti labi pazīstami, pieredzes bagāti mūziķi: Kristīne Kārkle, Marts Kristiāns Kalniņš, Edgars Kārklis, Kārlis Auzāns, Artis Orubs un Armands Treilihs.

Koncerta laikā grupai “Raxtu Raxti”, pievienojās ne mazāk slavena un iecienīta bungu un dūdu grupa “Auļi”, kura tika dibināta 2003. gadā un kura visus šos gadus priecē gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotājus ar fantastisku dūdu un bungu mūziku. Dūdinieki, bundzinieki un kontrabasists uz skatuves rada savu īpašu, enerģijas pilnu auru, kuru ļoti labi sajūt ikviens klausītājs.

Tas, ko šiem māksliniekiem izdevās paveikt, nav vārdos aprakstāms. Lepnuma sajūta par savu valsti un tās iedzīvotājiem, svētku un pacilātības sajūtas, prieks un gandarījums.

Bieži vien, ikdienā, katram no mums gribas pakurnēt gan par darba smagumu, gan par valdību un tās netaisnīgi, pēc mūsu domām, pieņemtajiem likumiem, gan par visām tām netaisnībām un nekārtībām, kuras ir mums apkārt. Bet, tādās, svētku reizēs, ir jāsaka, paldies māksliniekiem, kuri ar savu talantu un bezgalīgo mīlestību pret to ko dara, pret savu darbu, dod mums svētku sajūtu un ticību, enerģiju un vēlmi virzīties uz priekšu, būt lepniem par valsti, kurā dzīvojam un mīlēt to, ko darām.

Svētku sajūtu papildināja un vērta patriotiskāku arī sadziedāšanās ar publiku koncerta noslēguma daļā.

Kādu mūziku labāk klausīties, atrodoties pie automašīnas stūres?

auto-muzika

Mūsdienās ir grūti iedomāties automašīnu, kurā neskan mūzika. Tagad, mūzikas klausīšanās ierīces nav nekāda dzīves greznība, bet gan ikdienā nepieciešama lieta. Daudzi, automašīnu īpašnieki ir gatavi iztērēt milzum daudz naudas, lai mūzikas skanēšanu automašīnā padarītu pēc iespējas kvalitatīvāku. Ko tad cilvēki klausās atrodoties pie stūres? Cik cilvēku, tik izvēļu, vieni dot priekšroku pašmāju mūzikai un labprāt klausās latviešu dziesmas, citi izvēlas klasisko mūziku, citi ārzemju mūziku, citiem atkal patīk instrumentālā mūzika, bet citi cilvēki šodien klausās kaut ko vienu, bet rīt, jau kaut ko radikāli citu. Tas, ka mums patīk klausīties mūziku, atrodoties pie automašīnas stūres ir skaidrs, bet vai daudzi no mums ir aizdomājušies par to, kā mūzika iespaido cilvēka psihi un kā mainās mūsu braukšanas stils, atkarībā no tā, kāda mūzika skan?

Piemēram, zinātnieki ir konstatējuši, ka klausīties klasisko mūziku nav nemaz tik labvēlīgi, kā mums tiek apgalvots. Kāpēc? Tāpēc, ka klasiskā mūzika nomierina un harmonizē, no vienas puses tas it kā ir ļoti labi, bet no otras puses tāda mūzika veicina atslābināšanos un jūs nemanot varat aizmigt. Daudzi eksperti apgalvo, ka automašīnu vadītāji mūziku ieslēdz tikai tad, kad viņiem ir garlaicīgi vieniem pašiem atrasties automašīnā vai arī tad, kad automašīnā atrodas skaļa kompānija un jautrības uzturēšanai tiek ieslēgta arī mūzika. Gandrīz puse, automašīnu vadītāju, skaļu mūziku ieslēdz tajā brīdī, kad viņiem ir ļoti sagribējies gulēt, kaut gan speciālisti tādos brīžos iesaka apstādināt automašīnu, izkāpt no tās un paelpot svaigu gaisu, tāpēc, ka ne jau jebkura mūzika ir spējīga pamodināt.

Atrodoties pie stūres nedrīkst klausīties arī pārāk mierīgu mūziku un mūziku, kurā gribas iedziļināties un saprast vārdu jēgu. Tādas dziesmas un mūzika padara vadītāju izklaidīgu, viņš nepievērš ceļam vajadzīgo uzmanību un jebkurā brīdī ir spējīgs pazaudēt kontroli par automašīnu un ceļu, kā arī kļūt par iemeslu satiksmes negadījumiem. Ceļu drošības policija ir kategoriski noskaņota pret to, ka automašīnu vadītāji ieslēdz mūziku pārāk skaļi un atver logus. Šajā brīdī autovadītājs ir pilnība norobežojies no kopējās ceļu satiksmes, nedzird skaņu signālus, u. t. t. Tāds autovadītājs neapzināti nodara pāri ne tikai sev, bet arī apkārtējiem autovadītājiem, kuri neapzināti pagriezīs galvu uz tāda skaļi skanoša “dzelzs zirga” tuvošanos un rezultātā zaudēs modrību uz ceļa. Ir labi, ja viss beigsies labi, bet kādreiz uz ceļa katra sekundes daļa ir ļoti svarīga.

Enerģiska, klubu mūzika, kura tiek atskaņota tehno stilā arī ir spējīga negatīvi ietekmēt automašīnas vadītāja braukšanas stilu. Tāda mūzika provocē autovadītāju pārkāpt noteikumus, daudzi šo apgalvojumu noteikti ir pārbaudījuši praksē. Klausoties tādu mūziku, gribas braukt ātrāk, bet tas jau ir pārkāpums, gribas apdzīt citas automašīnas, riskēt, kā arī pārkāpt citus noteikumus. Tas viss sanāk nejauši, it kā pats no sevis un tu tajā brīdī pat neapjaut, kas notiek. Tieši tādu pašu efektu var radīt “smagās mūzikas klausīšanās”, roka un metāla klausīšanās.

Vislabāk ir ieslēgt ne sevišķi ātru mūziku un tās varētu būt muzikālas kompozīcijas bez vārdiem. Klausoties tādu mūziku, jūs būsiet koncentrējies uz braukšanu, uzmanīgi skatīsieties uz ceļu un neradīsiet nepatīkamus mirkļus ne sev, ne citiem automašīnu vadītājiem.