Featured Article

Nodoklis par mūzikas klausīšanos?

AKKAVai esat dzirdējuši, ka ja vēlaties atskaņot Radio publiskā vietā, tad jums ir jāmaksā par to nodoklis? Ja nē tad šis jums būs diezgan liels jaunums, jo nu jau kādu laiku Latvijā, ja vēlaties atskaņot mūziku ārpus sava ģimenes loka, vai arī, ja jums pieder uzņēmums kurā vēlaties atskaņot mūziku, jums ir jāizņem atļauja iekš AKKA/LAA, un jāsaka, ka šīs atļaujas nav lētas!

Piemēram, ja jums pieder viesu nams, tad par katru istabiņu, kurā vēlaties atskaņot mūziku jums ir jāmaksā 1.60 LS gadā, kas liekas nesamērīgi liela summa, bet vēl sliktāk ir uzņēmumiem, jo piemēram uzņēmumā, kurā strādā no 1 līdz 5 cilvēkiem mūzikas atskaņošana gadā izmaksās 5 Latus. Bet ja jūsu uzņēmumā ir no 21 liedz 30 cilvēki šis prieks jau maksās 20 Latus, un manuprāt šī ir nesamērīgi liela summa, un šim visam vajadzētu būt pavisam apgrieztam otrādi, jo nejauj mums, kā mūzikas klausītājiem būtu jāmaksā šī nodeva, jo esam pieraduši, ka Radio klausīšanās ir par brīvu! Tieši otrādi, radiostacijām vajadzētu maksāt šo nejēdzīgo nodokli, bet tas atkal nav rentabli, jo Radio stacijas nepelna tik daudz, lai spētu nomaksāt šādas summas.

Tad jautājums ir, vai mazajiem uzņēmumiem patiešām ir jāmaksā šādas naudas summas, un varbūt pat jāņem kāds no ātrajiem kredītiem, jo bieži vien šāda veida mikrouzņēmumiem ar naudas līdzekļiem ir ļoti pagrūti, un pat 5 vai 20 Lati būtu labāk ieguldīti uzņēmuma attīstībā, nevis ņemot kredītu iztērēti kaut kādas mūzikas klausīšanās pēc. Neviens, jau nesaka, ka ātrie kredīti nav izdevīgi, bet tomēr ņemt kredītu, lai varētu klausīties radio ir absurdi!

Bet kas tad notiktu, ja netiktu maksāti šie nodokļi un pie jums ierastos pārstāvji no AKKA.LAA? šis prieks tad jums pavisam nebūs lēts un sodanauda par šo administratīvo pakāpumu ir no 500 līdz 5000 apmērā, kas mazu uzņēmumu varētu pilnībā izputināt , jo šādas summas ātrajos aizdevumos jūs neiegūsit, un vienīgā izvēle būs stāties termiņ-aizdevuma saistībās! Tad kāda tad ir īsi šī nodokļa loma? Manuprāt nauda , kas tiek mūziķiem ir pārāk niecīga, un ja tu nevēlies savas dziesmas atskaņot radio par brīvu, tad vienkārši neļauj to, jo radio vajadzētu palikt bezmaksas pakalpojumi, un lai mūziķi pelna naudu ar ierakstu un dziesmu pārdošanu internetā vai koncertiem.

Mūsdienu mūzikas stili

muzikas stili

Izcili, talantīgi un ģeniāli mūziķi, reti kad ievēro, kaut kādus noteiktus rāmjus un reti kad, pieturas pie viena, noteikta stila mūzikas spēlēšanas. Ja, vēl vērā ņemam to, ka mūsdienu masveida mūzika attīstās neiedomājami ātros tempos, tad jāsaka, ka šiem rāmjiem t. i. stiliem, nav izteiktu robežu.
Tomēr, tiem cilvēkiem, kuri ar mūziku nodarbojas profesionālā līmenī vai arī mūzikas melomāniem ir vienkārši nepieciešams orientēties daudzveidīgajos mūzikas stilos, it īpaši tad, ja viņi ir saistīti ar mūsdienu mūzikas industriju.

Pirms, mēs jums stāstam, kas tad ir mūzikas stils, pacentīsimies noskaidrot, ko nozīmē jēdziens “mūzikas stils”? Uzreiz, gribam pasargāt no nesaprašanas un no divu dažādu lietu jaukšanas – stils un žanrs. Vārds žanrs ir cēlies no franču valodas vārda “genre” – dzimta, un mūzikas pasaulē tam ir ļoti plašs jēdziens, kurš nosaka muzikālā skaņdarba veidu. Stils – tas ir saistīts ar valodu, to, kādā veidā muzikants izpaužas. Tagad mēs runājam, konkrēti par stiliem un par tiem, mēs jums pastāstīsim zemāk.

Tautas mūzika.
Tāda veida mūzika, savu apzīmējumu (folk music), kuru ļoti plaši pielieto arī mūsdienās, saņēma pagājušā gadsimta beigās un to pielieto daudzu pasaules valstu kultūrās. Pats mūzikas veids ir dzimis daudz agrāk un ir viens no pirmajiem mūzikas veidiem visā pasaulē. Šo mūzikas veidu iedala trīs žanros: instrumentālajā, dziesmu un deju.

Blūzs.
Šis mūzikas stils dzima jau XIX. gadsimtā, bet plašu popularitāti ieguva nākošā gadsimta sākumā. Blūzs ir vairāku afroamerikāņu mūzikas virzienu apvienojums: “darba dziesmu”, “spirituals” u. c. Ļoti lielu ietekmi blūzs atstāja uz citu mūzikas stilu rašanos, pārsvarā jau uz pop – mūzikas, džeza un rokenrola.

Džezs.
Džezam, kurš ir radies pateicoties blūzam, ir raksturīgs milzīgs, aizraujošs spēks, ugunīgums un improvizācija. Galvenā šī stila īpašība ir daudzpusīgs ritms, kurš ir dibināts uz sinkopes pamatiem. Džezs tiek uzskatīts par elitāru mūziku, kura attīstījās pateicoties tam, ka muzikanti bija gatavi apgūt jaunus mūzikas ritmus un harmoniju. Daudzus džeza veidus var uzskatīt par profesionālas mūzikas virzienu.

Rokenrols.
XX. gadsimta vidū, ASV piedzima rokenrols. Šis mūzikas veids apvieno sevī neiedomājami milzīgu un pirmajā mirklī, liekas, ka nesavienojamu, mūzikas žanru skaitu. Rokenrola galvenā atšķirība – skaidrs ritms un atvērta izpildīšana. Rokenrola robežas ir manāmi paplašinājušās un pateicoties tam, ir radies jauns, patstāvīgs mūzikas stils – rok – mūzika.

Rok – mūzika.
Rok – mūzikai ir ļoti īpašs, tikai tai piemītošs, ritms, tajā ir apvienoti ļoti daudzi mūzikas virzieni, sākot ar pop – roku, brit – roku, tie ir vieni no vieglākajiem šīs mūzikas variantiem. Šajā stilā tiek apvienoti arī ļoti smagi un agresīvi mūzikas varianti: det – metāls (death metal), treš – metāls (thrash – metal), hārdkors (hardcore) u. d. c. Šie rok – mūzikas žanri ir cieši saistīti ar subkultūrām: hipijiem, pankiem, gotiem, metālistiem un citiem.

Elektroniskā mūzika.
Šis mūzikas veids apvieno mūzikas skaņdarbus, kuri ir radīti ar elektronisko tehnoloģiju un instrumentu palīdzību, kā arī ir veidoti ar specializēto datoru programmu un sintezatoru palīdzību. Šis mūzikas žanrs, sevi apliecināja XX. gadsimta otrajā pusē un apvieno sevī plašu dažādu žanru un stilu spektru.

Hip – hop mūzika.
1979. gadā, ASV, afroamerikāņu vidē radās jauns mūzikas stils – hip – hop, kurā ir apvienoti divi elementi: reps un ritms, kuru izvēlas dīdžejs. Hip – hopam, tieši tāpat, kā augstāk minētajiem mūzikas stiliem, ir ļoti daudz žanru.

Visi, šie mūzikas stili, mūsdienās ir ļoti populāri. Mēs, noteikti, neiepazīstinājām jūs ar visiem mūzikas stiliem, bet tikai ar vispopulārākajiem. Visi augstāk minētie stili ir pamats, kuru izmanto mūsdienu mūziķi un komponisti, radot savus muzikālos skaņdarbus. Pateicoties šim pamatam un muzikālo stilu daudzveidībai, parādās jauni muzikālie virzieni.

Laima Vaikule

Laima-Vaikule-664x442Mazā, skaistā pilsētā – Cēsīs, 1954.gadā 31.martā, piedzima, mums visiem pazīstamā un daudziem arī mīļotā, dziedātāja Laima Vaikule. Slavenības ģimene bija pavisam vienkārša, tēvs Staņislavs – strādnieks, mamma Janīna – pārdevēja, kura vēlāk kļuva par liela veikala vadītāju. Laima uzskata, ka savu vēlmi dziedāt, viņa ir mantojusi no vecmāmiņas, kura savā laikā ir dziedājusi baznīcās korī, jo nevienam citam, no ģimenes locekļiem nav nekāda sakara ar dziedāšanu vai mūziku.

Triju gadu vecumā, Laima kopā ar ģimeni, pārbrauc dzīvot uz Rīgu.

Laima dzied kopš pašas bērnības. Tad, kad viņa gāja bērnu dārzā viņai ļoti nepatika gulēt pusdienas laiku un viņa dziedāja, dziedāja arī tad, kad pie viņiem mājās bija ciemiņi.

Bērnībā Laima sapņoja kļūt par ārsti, viņas plānos neietilpa kļūt par dziedātāju. Bet dzīvē gadījās tā, ka tad, kad meitene sāka iet pirmajā klasē, pie viņiem uz mājām atnāca skolotāja un sarunā ar vecākiem ieteica viņiem nopirkt klavieres, jo Laimai bija izteikts muzikāls talants. Arī tad, Laima vēl joprojām atteicās no perspektīvas kļūt par dziedātāju. Klavieres meitenei tā arī nenopirka, ne jau tāpēc, ka viņa negribēja, vienkārši dzīvoklis bija tik mazs, ka nebija vietas kur tās novietot.

Laimai bērnībā bija puicisks raksturs, atšķirībā no savas vecākās māsas, viņa ciest nevarēja visas meiteņu rotaļas un deva priekšroku spēlēm kopā ar zēniem.

Laima bija ģimenes mīlule ar ļoti savdabīgu raksturu, kura darīja tikai to, ko pati uzskatīja par vajadzīgu.

Skolā visi mācību priekšmeti dziedātājai padevās ļoti viegli, viņas dienasgrāmatu rotāja piecinieki, bet tajā brīdī, kad viņa sāka aizrauties ar dziedāšanu, visas tiešās zinātnes tika atstātas novārtā.

12 gadu vecumā Laima pirmo reizi parādījās uz skatuves – viņa piedalījās jauno dziedātāju konkursā, kurš norisinājās Rīgas VEF Kultūras pilī. Laima saņēma diplomu un sāka uzstāties kopā ar grupu.

Pēc astotās klases beigšanas Laima iestājās medicīnas skolā un mācību laikā, 15 gadu vecumā, kļuva par Rīgas Radio un Televīzijas orķestra, Raimonda Paula vadībā, solisti.

Laima atceras, ka jau no 15 gadu vecuma viņa ir mācījusies vokālo dziedāšanu pie maestro Zahodņika, kurš tajā laikā strādāja kopā ar Raimondu Paulu. Pasniedzējs pamanīja jauno talantu un aizveda viņu uz noklausīšanos pie Raimonda Paula, tur noklausīšanās laikā maestro piegāja klāt meitenei un teica: “Es tevi ņemu!”.

Sākot ar 1979.gadu dziedātāja uzstājās populārajā varietē programmā “Jūras pērlē”. Vispirms viņa bija dejotāju programmā, tad pakāpeniski kļuva par solisti. Tajā laikā viņa nolēma, ka viņai ir nepieciešama režisora meistarība un iestājās mācīties.

Laima izpildīja ne tikai ārzemju muzikālos skaņdarbus, viņas repertuārā bija arī latviešu dziesmas, kuras viņa izpildīja kopā ar ansambli “Laima”.

80.gadu vidū dziedātāju pamanīja pazīstams dziesmu autors Iļja Rezņiks un piedāvāja viņai ierakstīt un prezentēt viņa jauno dziesmu “Nočnoj kostjor” (“Nakts ugunskurs”). Ar šo dziesmu viņa nokļuva pārraidē “Dziesma – 86” un tajā paša gadā kopā ar Valēriju Ļeontjevu izpildīja slaveno dziesmu “Vernisāža”.

Vēl dažus mēnešus vēlāk dziedātāja piedalījās Raimonda Paula autorkoncertā un pēc tā translācijas pa televizoru, viņa vienā mirklī bija kļuvusi slavena.

Attēls no la.lv

Pits Andersons

pits andersons

Pits Andersons, īstajā vārdā Alfrēds Pēteris Andersons, ir dzimis 1945. gada 22. martā, bet aizsaulē aizgājis 2016. gada 20. janvārī. Pits Andersons bija latviešu dziedātājs un ģitārists, nereti dēvēts arī par Latvijas rokenrola karali. Šādu slavu Pits Andersons izpelnījās jau 50. gados, kad viņš tika dēvēts par amerikāņu rokenrola karali Latvijā. Tieši Pits Andersons bija tas, kurš Latvijā popularizēja klasisko rokenrolu. Tāpat nevar nepieminēt arī to, ka Pits Andersons bija Pasaules rokenrola asociācijas goda biedrs. Savu izcilo zināšanu un prasmju dēļ Pits Andersons tika saukts arī par staigājošo tradicionālās amerikāņu mūzikas enciklopēdiju.

Balstoties uz Artēmija Troicka grāmatā “Back In The USSR, The True Story Of Rock In Russia” atspoguļotajiem datiem, Pits bija pirmais, nopietni vērtējamais rokeris visā PSRS teritorijā. Tāpat Pits ir vienīgais Latvijas un PSRS mūziķis, kas ir ierakstīts “Rockabilly Hall of Fame”.

Jau no 6 gadu vecuma 8 gadu garumā Pits mācījās mūzikas skolā, kurā apguva gan mūzikas teoriju, gan klavierspēli. Paralēli mācībām skolā, nodarbībām mūzikas skolā un sporta vingrošanas skolā Pita mamma lika viņam apmeklēt arī angļu valodas privātstundas. Tajā laikā aizliegto Rietumu radio Pits sāka klausīties jau 11 gadu vecumā.

Mācoties tā laika Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā, Pits kļuva gluži vai apsēsts ar amerikāņu rokenrolu, tāpēc jau 1959. gadā kā pianists piebiedrojās tehnikuma pašdarbības mūziķu grupai. Kopš savas pirmās uzstāšanās uz skatuves, kur viņš nodzied rokenrola klasiku “Long Tall Sally”, Pits kļuva pārliecināts, ka rokenrola spēlēšana un dziedāšana ir tas, ko viņš vēlētos darīt visu savu mūžu.

1963. gadā Pits kopā ar savu bērnības draugu Valēriju Saifudinovu nodibināja savu otro grupu “The Revengers”, ko nu varēja uzskatīt par īstu un kārtīgu grupu.

1972. gadā Pits saņēma uzaicinājumu piedalīties “Rock’n’Roll Revival Show” festivālā Londonā, kurā tolaik uzstājās dažādas pasaules līmeņa rokenrola zvaigznes. Tomēr šī iespēja palika neizmantota, jo atbildīgās PSRS institūcijas gluži vienkārši aizliedza Pitam doties uz Angliju.

80. gados Pits kļuva apsēsts ar jaunu ideju – viņš vēlējās spēlēt autentisko “rockabilly”, apvienojot to ar pūšamo instrumentu spēli. Tā radās Pita oriģinālais mūzikas novirziens, ko viņš nodēvēja par “brassabilly”. Šādā veidā Pita grupa par vairākiem gadiem apsteidza svinga atdzimšanu, kas notika vien 90. gadu sākumā, Amerikā.

1989. gadā Pits negaidīti tika uzņemts Zviedrijas Rokenrola klubā par goda biedru un tika uzaicināts piedalīties rokenrola festivālā Jončopingā, Zviedrijā.

10 gadus vēlāk – 1999. gadā Pits izdeva un producēja albumu “Sqingin’ As Always”, kurā bija apkopoti labākie, pēdējo 10 gadu laikā neizdotie ieraksti.

Pēc tam tiek izveidota grupa “Pete Anderson Band”, kas tika paredzēta dažādu vietējo rokenrola un kantrī mūzikas pārstāvju dalībai.

Vēlāk tapa arī tāds 5 mūziķu bends kā “Pete Anderson & The American Dream”, kas paguva uzstāties dažādos mūzikas festivālos gan Baltijā, gan Rietumeiropā. Pits Andersons ar grupu sava mūža laikā paspēja uzstāties tādās pasaules valstīs kā Igaunija, Lietuva, Krievija, Polija, Somija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Holande, Beļģija, Vācija, Lielbritānija, kā arī Amerikas Savienotās Valstis.

Pits Andersons, ciešot no liposarkomas izraisītām komplikācijām, 2016. gada 20. janvārī aizgāja aizsaulē.

Cik mūziķis var nopelnīt?

bagatas zvaigznes

Mūzika ir viena no tām mākslas formām par kuru mēs interesējamies un kuru mēs izmantojam katru dienu un tieši tāpēc arī bieži vien sanāk aizdomāties par to, cik tad patiesībā mākslinieki nopelna un vai mūzikas bizness ir ienesīgs. Redzot plašsaziņas līdzekļos slavenus mūziķus ar pilnīgi jauniem auto, milzu mājām un zelta dārglietām uzreiz ir skaidrs, ka šie mākslinieki noteikti ir bagāti un šādā veidā tad viņi arī šo bagātību izrāda visiem saviem faniem. Bet šie bagātie mūziķi ir mazākumā un lielākā daļa mūzikas mākslinieku parasti nenopelna vai nu pilnīgi neko vai arī tiešām mazas naudas summas. Un tas ir tāpēc, ka mūzika pamatā ir balstīta uz popularitāti un jebkas, kas ir balstīts uz popularitāti nozīmē tikai to, ka būs daži populāri mākslinieki, kuri tad arī kļūs aizvien populārāki, bet jaunajiem māksliniekiem ir ļoti grūti izsisties jo ir lēnām jāveido savu klausītāju bāze un tā pamazām jāaudzē lai lēnām kļūtu aizvien slavenāks. Bet šis process ir ļoti lēns un kamēr mūziķim nav pietiekoši liels fanu pulks, tikmēr tad arī nebūs iespējams nopelnīt pietiekoši daudz naudas. Un pat tad, kad ir iegūti desmitiem tūkstošu fanu pat tad bieži vien ir grūti nopelnīt lielas naudas summas. Piemēram, straumēšanas servisā Spotify vidēji māksliniekiem par vienu dziesmu tiek maksāti 0.004 centi, kas nozīmē, ka ja tavas dziesmas klausītāji noklausās vienu miljonu reižu tad tu dabūsi tikai 4000 Eiro, kas ir vienkārši smieklīga naudas summa un padomājiet cik populāram māksliniekam ir jābūt, lai dabūtu miljonu savu dziesmu klausījumu. Tieši tāpēc arī lielākā daļa mākslinieku parasti paralēli savas mūzikas radīšanai nodarbojas arī ar citām papildus lietām, kas tad arī viņiem ienes patstāvīgus ienākumus, kamēr tiek vākti cilvēki un veidota mūzika, ar ko tad arī lēnām iegūti jauni un jauni fani.

Tie mūziķi, kuri ir spējuši iegūt pietiekoši lielu fanu pulku var sākt rīkot koncertus, kā arī izlaist savus albumus un tad šādā veidā pelna naudu. Piemēram, ka viena koncerta biļete ir 15 Eiro, bet koncertu apmeklē 5000 cilvēku tad tas nozīmē, ka nopelnīti tiks 75 tūkstoši Eiro, no kuriem norēķināta tiek maksa par skatuvi un arī par aprīkojumu, bet kopējā peļņa tik un tā ir daudz lielāka nekā no šiem miljoniem dziesmu klausījumu straumēšanas servisos. Un, ja, piemēram izdodas pārdot mūzikas disku 10 tūkstošiem cilvēku par 10 Eiro tad tie jau uzreiz ir 100 tūkstoši Eiro un tā jau ir pietiekoši liela naudas summa lai ar to varētu izdzīvot. Tāpēc arī mūziķi parasti daudz vairāk koncentrējas tieši uz šiem koncertiem un savām izlasēm, bet straumēšanas servisus un citas vietas, kur cilvēki var klausīties viņu mūziku izmanto, kā reklāmas materiālus, lai piesaistīti aizvien jaunus un jaunu klausītājus un fanus.

Olas

Grupa “Olas” ir pēdējā laika Latvijas lielākais hīts, kuru daudzas dziesmas jau ir savākušas vairāk kā miljonu skatījumu un padarījušas abus reperus Reiku un Žani Pavlovski un viņu grupu par pazīstamiem vārdiem. Viņu abu apvienība “Olas” pamatā ir domāt, kā nenopietns skats uz dzīvi, bet ir daudzi, kas uzskata, ka viņi savas dziesmas un repu taisa pa nopietnam. Pamatā grupa ir ieguvusi atpazīstamību jaunāko paaudžu vidū, kas mūsdienās daudz lieto internetu un tāpēc arī grupa teju vai “Uzsprāga” savā popularitātē un ar dažādiem jauniem hītiem ir tikai nostiprinājusi savu statusu. Lai gan grupa savu pirmo video izlaida tikai 2014. gadā nu jau tā uzstājas dažādos klubos un arī ar grupas palīdzību tiek veidotas dažādas reklāmas kampaņas un noteikti no tām arī visai labi nopelna, lai pēc tam tad varētu izpildīt savu “Daudz Naudas” sapni.

Sargi savu sievu

Priekšnieku Nav

DMP “Dzīvoju pie mammas”

Prezidents

DaudzNaudas

Iļģi

ilgi

“Iļģi” ir latviešu mūzikas grupa, kas izpilda folkroka un postfolkloras mūziku un kas muzicēšanā pielieto tautas mūzikas motīvus, tos radošā veidā apstrādājot un savu etniskā tipa mūziku kombinējot ar tādiem folkmūzikai neraksturīgiem mūzikas instrumentiem kā rokmūzikas instrumenti.

Mūzikas grupa “Iļģi” dibināta tālajā 1981. gadā, 21. aprīlī – tātad uz skatuves darbojas jau teju 35 gadus. “Iļģi” ir uzskatāmi par mūzikas grupu, kas aizsāka postfolkloras mūzikas tradīcijas Latvijā. Sākotnēji grupa darbojusies kā folkloras grupa un izpildījusi tautas mūziku autentiskā manierē. Tomēr, laikam ejot, grupa pievērsusies brīvākai folkmūzikas interpretācijai, tādējādi kļūstot par postfolkloras grupu.

“Iļģu” agrīnie mūzikas ieraksti ir apkopoti dubultizdevuma “Agrie gadi” pirmajā diskā, bet pirmajā grupas albumā “Rāmi, rāmi” jau jūtami “Iļģu” radošie meklējumi. Grupas pirmajā albumā apkopotas vairākumā lēnas un meditatīvas dziesmas, kurās saplūst folkloras materiāli un grupas muzikālās improvizācijas spējas. Līdzīgi pirmajam albumam veidots arī “Iļģu” albums “Riti riti”.

Ar albumu “Saules meita”, kas izdots 1998. gadā, “Iļģi” sāk izrādīt interesi par rokmūziku un popmūziku, kas vēlāk to mūzikai piešķir vieglāk uztveramu skanējumu. Grupas radošie meklējumi turpinās arī mūzikas albumā “Kaza kāpa debesīs”.

Par vienu no lielākajiem “Iļģu” sasniegumiem uzskatāma diska “Spēlēju, dancoju” izdošana 2002. gadā – mūzikas pamatā ir folkloras rokopera, kas savukārt sakņojas Raiņa lugā “Spēlēju, dancoju”. Rokoperas mūziku sarakstījuši grupas dalībnieki, un tā ietver ne vien folkmūzikas motīvus, bet arī citus mūzikas stilus.

“Iļģi” 5 reizes ir saņēmuši Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu nominācijā “Labākais mūsdienu tautas mūzikas albums”.

2011. gada 3. decembrī ar plašu koncertu Rīgas koncertzālē “Palladium” grupa atzīmēja savu 30 gadu jubileju.

“Iļģu” diskogrāfija:

  • Rāmi, rāmi (1993);
  • Bāreņu dziesmas / Šūpuļdziesmas (1993);
  • Riti, riti (1996);
  • Saules meita (1998);
  • Sēju vēju (2000);
  • Spēlēju, dancoju (2002);
  • Kaza kāpa debesīs (2003);
  • Rāmi un ne (2004);
  • Totari (2005);
  • Ne uz vienu dienu (2006);
  • Ej tu dejot (2008);
  • Īsākās nakts dziesmas (2009);
  • Tur saulīte pērties gāja (2011).

Carnival Youth

carnival youth

Grupa “Carnival Youth” dibināta 2011. gadā, un tās sastāvā muzicē 4 skolas biedri un draugi – Emīls Kaupers, Edgars Kaupers, Roberts Vanags un Aleksis Lauriņš.

Grupas pirmsākumi meklējami pat vēl senāk, kad “Radio SWH” brokastu topu uz pāris mēnešiem bija iekarojusi vienpadsmit gadus jaunu puišu grupa “Žirafes”. “Žirafēs”, spēlējot miniatūras bungas un ģitāru, muzicēja Emīls un Edgars Kauperi – grupas “Prāta vētra” solista Renāra Kaupera un stilistes Agneses Kauperes dvīņu dēli. Vēlāk, 2011. gadā Emīls un Edgars nolēma pamuzicēt par prieku sev un citiem, apvienojoties ar klasesbiedru Robertu, kas spēlēja taustiņus, tādēļ tieši 2011. gads, precīzāk, tā gada septembris tiek uzskatīts par grupas izveidošanās gadu. Nedaudz vēlāk, 2012. gada aprīlī īsi pirms debijas koncerta grupas sastāvu papildināja basģitārists Aleksis no paralēlklases, kas nostiprināja grupas pamatu un dalījās ar daudz interesantām idejām, kas tiek realizētas arī spēlējot ģitāru. Jāpiebilst, ka visi grupas dalībnieki spēlē visus instrumentus – tas, kurš izdomā konkrētā instrumenta partijas, arī spēlē to instrumentu.

Grupa galvenokārt izpilda alternatīvo indī mūziku, kā arī indie-rock un neofolk mūziku.

Neskatoties uz to, ka grupa ir salīdzinoši jauna, tā ir jau koncertējusi ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, vienā no vadošajiem mūzikas industrijas festivāliem Eiropā – festivāl-konferencē “The Great Escape”, Braitonā, Lielbritānijā, “Reeperbahn Festival”, Hamburgā, Vācijā, Budapeštā, festivālā “Waves Vienna”, Vīnē, festivālā “Waves Bratislava”, Bratislavā, festivālā “Lost In Music”, Tamperē, Londonā, kā arī Latvijas starptautiskajā festivālā “Positivus”. Grupas debijas albums caur ierakstu kompāniju “Popup Records” tika izdots ne vien Latvijā, bet arī Vācijā, Austrijā un Šveicē.

2014. gada oktobrī grupa izdeva savu debijas albumu “No Clouds Allowed” un novembrī devās koncerttūrē pa visu Latviju. Koncertturneja tika atklāta ar uzstāšanos Rīgā, pēc tam Liepājā, Jelgavā, Valmierā un Cēsīs.

Par savu debija albumu grupa saņēma Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” kategorijā “Labākā debija”.

Grupa ir uzstājusies arī viesmākslinieku statusā, iesildot tādas slavenas mūzikas grupas kā “Instrumenti” un “Prāta vētra”. Jau šobrīd nav šaubu, ka pēc pāris gadiem vai pat vēl agrāk grupa pati spēlēs Latvijas un starptautiska mēroga koncertus, un par iespēju iesildīt šo grupu cīnīsies jau citi.

The Sound Poets

the sound poets

“The Sound Poets” jeb, latviski sakot, “skaņu dzejnieki”, ir latviešu grupa, kas muzicē intelektuāli emocionālā pop roka mūzikas žanrā. Grupā darbojas 6 mūziķi – Jānis Aišpurs, kurš ir grupas vokālists, pianists un ģitārists, Normunds Lukša, kurš ir grupas ģitārists, Kārlis Josts, kurš ir grupas basģitārists, Pēteris Lunde, kurš ir grupas bundzinieks, Undīne Balode, kura ir grupas čelliste, kā arī Gatis Gorkuša, kurš ir grupas trompetists. Jāpiemin, ka Kārlis Josts, kas ir arī grupu “Momend” un “Laika Suns” mūziķis, grupai pievienojās tikai 2015. gadā.

Grupas pirmsākumi meklējami salīdzinoši nesen, proti, 2011. gadā, kad, Jānim Aišpuram un Normundam Lukšam apvienojoties un uzsākot savu muzikālo darbību, tika noorganizēts Ziemassvētku koncerts, kurā piedalīties tika pieaicināti arī viņu draugi – Undīne Balode, Pēteris Lunde un Gints Bīmanis. Pieminētais Ziemassvētku koncerts bija brīnumaini skaists un emocionāls notikums, ka nevienam nebija šaubu, ka šis ir mūziķu sastāvs, kas kopīgi ir spējīgs radīt maģiju.

Ja vēl 2012. gadā “The Sound Poets” bija tikai latviešu populārākās mūzikas grupas “Prāta vētra” koncerttūres “Vēl viena klusā daba” viesmākslinieki jeb publikas iesildošā grupa, tad pašlaik grupa “The Sound Poets” pati ir kļuvusi par vienu no Latvijas populārākajām mūzikas grupām, iegūstot plašu atpazīstamu un atzinību, kuras harismu, īpašo enerģētiku un skanējumu ar pastāvīgu entuziasmu un sajūsmu uzņem tūkstošiem Latvijas klausītāju.

2013. gadā grupa izdeva savu debijas albumu “Tavs Stāsts”, kas tajā gadā ieguva Latvijas Mūzikas Balvu nominācijā “Labākais pop-rock albums”. Pēc albuma izdošanas sekoja neskaitāmi koncerti, lielkoncerti, no kuriem līdz šim brīdim lielākais notika 2014. gada augustā, Siguldas Pilsdrupās kopā ar kori un stīgu kvartetu, pulcējot vairāk nekā 3500 skatītāju. Šīs grandiozais koncerts ir iemūžināts un izdots arī DVD formātā.

2014. gadā grupa izdeva mūzikas albumu angļu valodā, kas saucas “Reaching for the light”, kas grupai sniedz iespējas koncertēt un būt saprastiem arī ārpus Latvijas robežām. Tā 2014. gadā “The Sound Poets” koncertēja gan Viļņas un Tallinas mūzikas nedēļās, gan “Reeperbahn” festivālā Hamburgā, gan “Lost in Music” festivālā Somijā.

Kā vēsta mūziķi, 2015. gada vasaras izskaņā ir gaidāms jau grupas otrais albums. Vēl viens grupas panākums, kas sasniegts 2015. gadā, ir to hīta “Kalniem pāri” iekļaušana XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta repertuārā, kurā grupa to izpildīja kopā ar svētku kopkori.

Grupas iedvesmas avoti ir tādas mūzikas grupas kā, piemēram, Arcade Fire, Elbow, My Latest Novel, ColdPlay, Muse, RadioeHead, Keane, MGMT, Mew, System of a down, Queen, Mozart, Arvo Part, Edward Elgar, The National.

Daumants Kalniņš

daumants kalnins

Daumants Kalniņš (dzimis 1990. gadā) ir latviešu dziedātājs un mūziķis. Savas izglītības gaitas sācis 1997. gadā, Rīgas Doma kora skolā, bet pavisam nesen tās beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur apguvis obojas spēli un džeza dziedāšanu. Savu profesionālo solista karjeru sācis jau deviņu gadu vecumā, atveidojot ģēnija Mocarta lomu operas “Burvju flauta” uzvedumā Latvijas Nacionālajā operā.

Jau pašos mācību pirmsākumos kļuvis par Rīgas Doma zēnu kora solistu, kā arī solistu vairākās Latvijas Nacionālās operas izrādēs, piemēram, “Skrūves pagrieziens” (Mailsa Britena loma), “Orfejs un Eiridike” (Amora Gluka loma), “Toska” (ganiņa Pučīni loma), “Alčīna” (Oberto Hendelis).

Turpmākajos karjeras gados sadarbojies ar dažādiem vadošajiem mūziķiem un kolektīviem kā Latvijā, tā arī ārzemēs, tostarp Amerikas Savienotajās valstīs, Japānā, Indijā, kā arī citās pasaules valstīs. Latvijā D. Kalniņš ir veiksmīgi sadarbojies gan ar maestro R. Paulu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Latvijas Radio kori, kā arī citām ievērojamām mūzikas pasaules personām un kolektīviem.

Jau 2004. gadā, esot 14 gadu vecumā, izdevis savu pirmo solo albumu “Klausies Spulgacīt”.

Pēdējos gadus D. Kalniņš ir pievērsies džeza mūzikai, piedaloties meistarklasēs un uzstājoties vairākos džeza mūzikas konkursos un festivālos, tostarp arī lielākajā Latvijas džeza festivālā “Saulkrasti Jazz”. Džeza mūzikas pasaulē D. Kalniņš ir iekarojis pirmās vietas pozīcijas tādos konkursos kā “Nomme Jazz 2010” (Igaunija) un “Jazz Voices 2009” (Lietuva).

Piedalījies arī vairākos muzikālo teātru projektos, kurus organizējušas tādas organizācijas kā “BT1 music” un RJMT “Rībēja mute”. D. Kalniņš uzspējis piedalīties tādos uzvedumos kā, piemēram, “Vestsaidas stāsts”, “Nožēlojamie”, “Klase” un “Futbols uz podestiem”. Kādu laiku piedalījies arī Sigvarda Kļavas un Latvijas Radio kora programmā “Rakstītāja”.

Runājot par D. Kalniņa ievērojamākajiem sasniegumiem Latvijas mūzikas pasaulē, jāmin Kvalimodo loma Z. Liepiņa melodrāmā “Parīzes Dievmātes katedrāle”, kas tika iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī un par kuru D. Kalniņš saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā “Gada debija skatuves mākslā”. D. Kalniņš saņēma arī “Radio Klasika” 2012. gada “TOP 10” balvu kategorijā “Gada debija”. D. Kalniņš tika nominēts arī Lielajai mūzikas balvai 2012 kategorijā “Gada debija”. Kā izcils aktieris un dziedātājs D. Kalniņš ir sevi pierādījis arī Indras Rogas režisētajā teātra izrādē “Zojkina kvartira” Valmieras Drāmas teātrī.

Tā kā D. Kalniņš profesionāli spēlē arī oboju, tad kā obojists ir piedalījies arī vairākos jauniešu pūtēju orķestru projektos, vairākos konkursos kļūstot par laureātu.

Rezumējot D. Kalniņa straujo un daudzveidīgo karjeru, jāsaka, ka pašlaik D. Kalniņš dzied Rīgas kamerkorī “Ave Sol”, vada džeza kvintetu, komponē džeza dziesmas, uzstājas ar profesionālo pūtēju orķestri “Rīga”, muzicē šovā “Cabaret Bambaloo” klubā “Artelis”.

Aminata Savadogo

aminata12385

Aminata Savadogo

  • Aminata Savadogo ir Latvijas dziedātāja un komponiste, kura dzimusi 1993. gada 9. janvārī, Latvijā, Rīgā. Aminatas māte ir no Latvijas, bet tēvs ir no Burkinafaso, kas ir valsts Āfrikas rietumos.

Izglītība

  • Absolvējusi Bolderājas mūzikas un mākslas skolu, kā arī vidusskolu flautas specialitātē.
  • Pašlaik Aminata studē Latvijas universitātes ekonomikas un vadības faktultātē, 2. kursā, studējot Starptautiskās ekonomiskās attiecības.

Muzikālā karjera

  • Aminatas muzikālā karjera ir plaša un daudzveidīga, sākot ar dalību LTV1 muzikālajā raidījumā “Krodziņā pie Paula” 2008. gadā, kad Aminatai bija vien 15 gadu, un beidzot ar ļoti veiksmīgu piedalīšanos 2015. gada Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, par ko mazliet plašāk tiks aprakstīts raksta turpinājumā.

    • 13 gadu vecumā Aminata uzsāka vokālās nodarbības pie privātskolotājas Nadeždas Buharovas.
    • No 2010. gada līdz 2013. gadam bijusi dziedātāja Jāņa Stībeļa bekvokāliste, ar kura ansambli piedalījusies tādos mūzikas notikumos kā J. Stībeļa koncerttūre “Diapozitīvi”, Eirodziesma 2011, Muzikālā banka, kā arī albuma “Summer City” ieskaņas koncertos.
    • 2013. gadā Rīgas Zelta krāsas kora (vadītājs Normunds Jakušonoks) sastāvā piedalījusies arī TV3 šovā “Koru kari”, šova 3. sezonā, kurā koris ieguva 3. vietu.
    • 2014. gadā uzvarējusi Kanāla 2 televīzijas šovā “Jaunā talantu fabrika”.
    • 2014. gadā piedalījusies Eirovīzijas Latvijas nacionālajā atlasē “Eirodziesma” ar savu autordziesmu “I Can’t Breath”, nacionālās atlases finālā ierindojoties 5. pozīcijā. “I Can’t Breath” ir Aminatas pirmais singls, kas izdots, sadarbojoties ar dziedātāju Donu un producentu Kasparu Ansonu.
    • Grupas “Funny Cat Videos” sastāvā ik piektdienas vakaru uzstājusies LTV1 šova “Vakars ar Renāru Zeltiņu” 1. sezonā.
    • 2015. gadā kopā ar pianista Harija Baša trio realizējusi Džeza mūzikas koncerttūri vairākās Latvijas pilsētās.
    • 2015. gadā izdevusi savu pirmo solo albumu “Inner Voice”.
    • 2015. gadā uzvarējusi Eirovizijās Latvijas nacionālajā atlasē “Supernova” ar savu dziesmu “Love Injected”, kļūstot par Latvijas pārstāvi Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas 2015. gadā notika Austrijā, Vīnē. Savukārt Eirovīzijas dziesmu konkursa 2. pusfinālā Aminata kvalificējās finālam, kurā Latvija nebija iekļuvusi kopš 2008. gada. Eirovīzijas finālā Aminata ieguva 6. vietu, kas ir 4. labākais Latvijas rezultāts, kopš tā ir piedalījusies šajā konkursā.
    • Aminata pastāvīgi koncertē arī individuāli, kā arī piedalās daudzos un dažādos mūzikas projektos.