Featured Article

Nodoklis par mūzikas klausīšanos?

AKKAVai esat dzirdējuši, ka ja vēlaties atskaņot Radio publiskā vietā, tad jums ir jāmaksā par to nodoklis? Ja nē tad šis jums būs diezgan liels jaunums, jo nu jau kādu laiku Latvijā, ja vēlaties atskaņot mūziku ārpus sava ģimenes loka, vai arī, ja jums pieder uzņēmums kurā vēlaties atskaņot mūziku, jums ir jāizņem atļauja iekš AKKA/LAA, un jāsaka, ka šīs atļaujas nav lētas!

Piemēram, ja jums pieder viesu nams, tad par katru istabiņu, kurā vēlaties atskaņot mūziku jums ir jāmaksā 1.60 LS gadā, kas liekas nesamērīgi liela summa, bet vēl sliktāk ir uzņēmumiem, jo piemēram uzņēmumā, kurā strādā no 1 līdz 5 cilvēkiem mūzikas atskaņošana gadā izmaksās 5 Latus. Bet ja jūsu uzņēmumā ir no 21 liedz 30 cilvēki šis prieks jau maksās 20 Latus, un manuprāt šī ir nesamērīgi liela summa, un šim visam vajadzētu būt pavisam apgrieztam otrādi, jo nejauj mums, kā mūzikas klausītājiem būtu jāmaksā šī nodeva, jo esam pieraduši, ka Radio klausīšanās ir par brīvu! Tieši otrādi, radiostacijām vajadzētu maksāt šo nejēdzīgo nodokli, bet tas atkal nav rentabli, jo Radio stacijas nepelna tik daudz, lai spētu nomaksāt šādas summas.

Tad jautājums ir, vai mazajiem uzņēmumiem patiešām ir jāmaksā šādas naudas summas, un varbūt pat jāņem kāds no ātrajiem kredītiem, jo bieži vien šāda veida mikrouzņēmumiem ar naudas līdzekļiem ir ļoti pagrūti, un pat 5 vai 20 Lati būtu labāk ieguldīti uzņēmuma attīstībā, nevis ņemot kredītu iztērēti kaut kādas mūzikas klausīšanās pēc. Neviens, jau nesaka, ka ātrie kredīti nav izdevīgi, bet tomēr ņemt kredītu, lai varētu klausīties radio ir absurdi!

Bet kas tad notiktu, ja netiktu maksāti šie nodokļi un pie jums ierastos pārstāvji no AKKA.LAA? šis prieks tad jums pavisam nebūs lēts un sodanauda par šo administratīvo pakāpumu ir no 500 līdz 5000 apmērā, kas mazu uzņēmumu varētu pilnībā izputināt , jo šādas summas ātrajos aizdevumos jūs neiegūsit, un vienīgā izvēle būs stāties termiņ-aizdevuma saistībās! Tad kāda tad ir īsi šī nodokļa loma? Manuprāt nauda , kas tiek mūziķiem ir pārāk niecīga, un ja tu nevēlies savas dziesmas atskaņot radio par brīvu, tad vienkārši neļauj to, jo radio vajadzētu palikt bezmaksas pakalpojumi, un lai mūziķi pelna naudu ar ierakstu un dziesmu pārdošanu internetā vai koncertiem.

Mūzika ir spējīga ārstēt

Mūzika ir unikāls mākslas veids, jo neviens cits informācijas nodošanas veids, nav spējīgs pārvarēt visas sastopamās barjeras: valodas, vecuma, nacionālo… Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka mūzika nav vienkāršs mākslas veids, tāpēc ka tā iedarbojas ne tikai uz mūsu apziņu, bet arī uz mūsu ķermeni. Neirologs – biologs, mūziķis un rakstnieks Daniels Levitins savā grāmatā “This Is Your Brain on Music” stāsta, kāpēc ir svarīgi mācīties muzicēt: “ Jo labāk mēs saprotam šo mākslas veidu, jo labāk mēs saprotam sevi: motīvus, kuri mūs vada, bailes, vēlmes, atmiņas un pat uzvedību”.

Mūzika padara cilvēkus gudrākus
Mūzika aktivizē visdažādākās smadzeņu daļas, mēs labāk varam atcerēties tekstus un motīvus. Zinātnieki jau sen ir pierādījuši. Ka dažādas melodijas un ritmi izraisa dažādas emocijas un tas vēl ne tuvu nav viss – mūzika ļauj atjaunot smadzeņu funkcijas pēc smagām galvaskausa traumām. Uz tiem cilvēkiem, kuri jau bērnībā ir mācījušies spēlēt kādu no mūzikas instrumentiem, mūzika iedarbojas daudz spēcīgāk. Viens no pētījumiem šajā jomā apstiprināja, ka prasme muzicēt palīdz attīstīt noturīgu neverbālo domāšanu. Savā intervijā izdevumam News in Health, neirologs Gotfrīds Šlaugs apgalvo, ka mūziķu nervu sistēma atšķiras no parasto cilvēku nervu sistēmas. Muzikantu smadzenēm ir daudz labāka saikne starp smadzeņu puslodēm, nekā tiem cilvēkiem, kuriem ar mūziku nav nekāda sakara. Sacerot mūziku, aktivizējas daudzi, galvas smadzeņu nodalījumi, tai skaitā arī tie nodalījumi, kuri atbild par redzi, dzirdi un motoriku, tāpēc, mūzikas sacerēšana var kļūt par lielisku veidu kā atbrīvoties no slimībām, kuras ir saistītas ar nervu traucējumiem.

Skumja mūzika uzlabo garastāvokli
Pētījumi, kuri tika publicēti žurnālā Frontiers in Psychology, pierādīja, ka skumja mūzika uz cilvēku iedarbojas, pavisam ne tā, kā tika uzskatīts līdz šim. Zinātnieki noskaidroja, ka skumjas dziesmas izraisa divi tipu emocijas: atpazīstamās un izjūtamās. Neskatoties uz to, ka tie cilvēki, kuri piedalījās eksperimentā mūziku uztvēra kā traģisku, klausoties to, viņi neieslīga depresijā. Patiesībā, cilvēki sajuta plašu emociju spektru, te atradās vieta pat romantiskām un samērā priecīgām sajutām.

Mūzika ārstē
Platons, savā laikā, piedāvāja mūziku izmantot trauksmes ārstēšanai, bet Aristotelis uzskatīja, ka instrumentālās mūzikas māksla der, lai atbrīvotos no nestabilā emocionālā fona. Dons Kents saka, ka mūzika sniedz manāmu fizioloģisku iedarbību uz daudziem bioloģiskiem procesiem. Tā mazina noguruma sekas, maina pulsa ātrumu un stabilizē asinsspiedienu. Interesantu pētījumu ir veicis Mišels Lefevrs, viņš apgalvo, ka mūzika ir spējīga izraisīt paniku un palielināt trauksmi. Eksistē, pat tā dēvētais Mocarta efekts, klausoties viņa sonāti divām klavierēm re mažorā, dažiem cilvēkiem, kuri slimo ar epilepsiju, sākas lēkmes, pat tiem, kuri atrodas komā.

Mūzika uzlabo attiecības starp dzimumiem
Kurtis Levangs, ģimenes pāru konsultants – psihologs, stāsta, ka mūzika ir spējīga paaugstināt libido, turklāt urologs Marks Hongs, uzskata, ka mūzika un sekss ir līdzīgi, jo gan vien, gan otrs ir spējīgs izraisīt stiprus emocionālos pārdzīvojumus. Mūzika palīdz arī tikšanās reizēs, to apliecina franču pētījums: vientuļās sievietes, kuras klausījās romantisku mūziku, daudz labprātāk deva savu tālruņa numuru, nekā tās, kuras klausījās kaut ko neitrālu.

Mums, latviešiem, ir ļoti daudz skaistas un dažādas mūzikas, cerams, ka izlasot šo rakstu, jūs mācēsit izmantot katram dzīves gadījumam piemērotu mūziku.

Mūzika palīdzēs jums atbrīvoties no bezmiega

Mēs dzīvojam stresa pilnā laikmetā un pilnvērtīgs miegs, kurš uzlabo mūsu psihisko un fizisko stāvokli, bieži vien tiek vērtēts zelta vērtībā. Ja mēs kaut brīdi aizdomāsimies, tad mums būs jāatzīst, ka miegs ir kaut kas vairāk par enerģijas saglabāšanu. Tas ir fizioloģisks process, kura laikā atjaunojas ne tikai katra, mūsu organisma šūna, bet arī atmiņa un domāšana, no organisma tiek izvadīti toksīni. Tieši tāpēc, mēs ar simts procentu pārliecību varam apgalvot, ka veselīgs miegs ir katra cilvēka veselības neatņemama sastāvdaļa.

Bet, pēc smagas un stresa pilnas darba dienas, ne jau katram cilvēkam izdodas uzreiz aizmigt. Aptuveni 30% pieaugušo cilvēku, katru vakaru saskaras ar bezmiegu. Šis procents ir vēl lielāks padzīvojošo cilvēku vidū, jo viņi stresam ir pakļauti vēl vairāk.

Bezmiegs uz organismu var iedarboties graujoši, kalpot par iemeslu daudzām slimībām, piemēram atmiņas zudumiem, dažādām psiholoģiskām slimībām, nomāktībai, depresijai un trauksmes sajūtai. Ilga bezmiega sekas var veicināt ilglaicīgas problēmas ar veselību – aptaukošanos, demences, kā arī paaugstinātu skaitu nāves gadījumu.

Zinātniskie pētījumi, kuri tika veikti 2006.gadā, Budapeštā, Ungārijā, pierādīja, ka klausoties patstāvīgi izvēlēto mūziku, miega fāze var samazināt divus, miega stadijas ciklus. Tas nozīmē, ka cilvēki daudz ātrāk var sasniegt REM fāzi, kura ir mūsu miega atjaunošanās daļa, klausoties savu mīļāko mūziku.

Pētījumos piedalījās studenti, kuri vairāku nedēļu garumā, pirms gulēšanas 45 minūtes klausījās savu mīļāko mūziku un pamanīja tās labvēlīgo ietekmi uz miegu. Tieši tādi paši rādītāji tika atzīmēti arī izmeklējumos, kuri notika Singapūrā un kuros piedalījās padzīvojuši cilvēki. Pēc veiktajiem izmeklējumiem, Lielbritānijā, Veselības Aizsardzības Dienests, lai novērstu bezmiegu, iesaka cilvēkiem, pirms gulēšanas klausīties maigu, nomierinošu mūziku.

Tagad rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji, būtu spējīgi ieklausīties ārsta norādījumos, ja viņiem piedāvātu klausīties mūziku pret bezmiegu. Esmu pārliecināta, ka daļa cilvēku, tieši tā arī dara, jo daudz labāk ir paklausīties mūziku, nevis dzert kārtējo, nomierinošo zāļu devu.

Eksperimenta laikā tika noskaidrots iemesli, kāpēc cilvēki, pirmām kārtām, izmanto mūziku un tie izrādījās visdažādākie. Vieni atzīmēja, ka mūzika palīdz novērsties no ārējiem kairinātājiem, piemēram, ja ilgi jāstāv sastrēgumā, kā arī no iekšējiem kairinātājiem, piemēram trokšņa ausīs. Mūzika lieliski aizpilda neveiklu klusuma brīdi, nodrošina draudzīgas atmosfēras rašanos un rada drošības sajūtu.

Fakti, kuri tika savākti pētījuma laikā, liecina, ka nav iespējams izvirzīt vienu muzikālo līniju, kā dažādu problēmu risinājumu. Cilvēki izvēlās visdažādākos mūzikas žanrus un izmanto tos visdažādāko iemeslu dēļ.

Nākotnē tiek plānots pētījums, kurš aptvers daudz lielāku iedzīvotāju slāni, kuri pieder pie dažādām kultūrām. Zinātnieki ir nolēmuši notestēt dažādas cilvēku grupas un eksperimenta laikā noskaidrot visefektīvāko aizmigšanas tehniku.

Eksperimenta mērķis – izstrādāt personalizētas mūzikas izvēles tehnoloģijas cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams atbrīvoties no bezmiega, lai uzlabotu veselības stāvokli, paaugstinātu dzīves kvalitāti un vispārējo labklājību.

Bet pagaidām, kamēr tāda programma nav izstrādātā, mēs paši varam izvēlēties ko klausīties. Latvijā, ir daudz muzikantu un mūzikas grupu, kuras spēlē sirsnīgas, maigas un nomierinošas melodijas, kuras jums noteikti palīdzēs aizmigt. Vajag tikai atvēlēt tam laiku un sameklēt to, kura jums patīk vislabāk.

Par mūziku un kā mēs to uztveram

music

Kā mūziku uztver vīrieši un sievietes? Vai starp mūzikas uztveršanu ir atšķirība?

Mūsdienās, mēs bieži dzirdam apgalvojumu, ka vīrieši un sievietes, uz Zemi ir ieradušie no dažādām planētām, vīrieši – no Marsa, sievietes – no Venēras. Arī pasaules uztvere, vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga: viņi atšķirīgi domā, jūt un pieņem lēmumus. Ir iespējams, ka visi šie apgalvojumi ir patiesi, jebkurā gadījumā, katrs individuāli var domāt tas tā ir vai nav. Bet, ne jau par velti vīrieti pie sievietes un sievieti pie vīrieša, velk ar nepārvaramu spēku. Ja mēs būtu vienādi, tad interese par pretējo dzimumu ātri vien pazustu un mēs par otru cilvēku zaudētu jebkuru interesi. Bet, vai mēs, patiešām, it visā, esam tik ļoti atšķirīgi? Vai pastāv arī tādas lietas un nodarbes, kuras apvieno pretējos dzimumus, padara tos tuvākus?

Iespējams, ka ir, un tā varētu būt mūzika. Grūti ir sameklēt cilvēku, vienalga, vīrieti vai sievieti, kuram nepatiktu mūzika. Muzikālie skaņdarbi, atstāj milzīgu iespaidu uz visiem cilvēkiem. Ir saprotams, ka sievietes, dažus muzikālos skaņdarbus var uztvert un reaģēt uz tiem daudz emocionālāk nekā vīrieši, bet arī vīriešu vidū ir ļoti daudz sentimentālu cilvēku, kuri bēdīgos, savas dzīves notikumus saista ar konkrētiem muzikāliem skaņdarbiem.

Nav izslēgts, ka klausoties vienu un to pašu mūziku gan vīrieši, gan sievietes izjūt kaut ko atšķirīgu, bet tas netraucē viņiem klausīties un baudīt vienus un tos pašus skaņdarbus, dejot un priecāties. Tās ir manas pārdomas, bet nav izslēgts, ka zinātniekiem, uz to visu, ir pavisam cits skatījums. Kaut gan, ir jājautā, vai zinātnieki vispār ir spējīgi izprast cilvēku iekšējo, emocionālo pasauli. Lai tas paliek zinātnieku ziņā, bet mēs varam apgalvot, ka mūzikas klausīšanās ir tā nodarbe, kura apvieno gan vīriešus, gan sievietes, gan jaunus, gan vecus.

Intereses pēc, koncertos varam pavērot skatītāju sastāvu, neatkarīgi no tā, kāda grupa uzstāsies, uz koncertu vienlīdz daudz ieradīsies gan vīrieši, gan sievietes. Protams, sievietes pēc dabas ir maigākas un emocionālākas, tāpēc viņām vairāk var patikt mierīga, romantiska un maiga mūzika, bet katrai no dziesmām, ir savs autors un bieži vien, tas ir vīrietis. Un otrādi, aizejot uz smagā metāla koncertu, liekas, ka tur vajadzētu būt tikai vīriešiem, bet tas tā nav, šādus koncertus apmeklē arī ļoti daudz sieviešu.

Laikam ir bezjēdzīgi, censties saprast, kā uz mūziku reaģē vīrieši un sievietes, jo katrs no mums izvēlās mūziku atbilstoši savai gaumei, garastāvoklim un dvēseles stāvoklim. Kā jau mums zināms, tad justies laimīgi vai nelaimīgi, priecīgi vai bēdīgi, droši vai kautrīgi, var abu dzimumu pārstāvji. No tā izriet secinājums, ka skaņu uztveršana ir atkarīga no tā, kā katrs no mums to uztver, izlaižot caur savu sajūtu prizmu, kuru veido mūsu unikāla personība ar savām rakstura īpašībām.

Kāds popmūzikai ir sakars ar mākslu?

pop-music

Jautājums ir pavisam vienkāršs, kā lai atšķir īstu mākslu no neīstas? Pēc kādiem kritērijiem tas tiek izvērtēts? Kāpēc ir lietas, kuras ieraugot, mēs uzreiz aizmirstam, bet ir lietas, kuras mums liek emocionāli pārdzīvot un ilgi paliek atmiņā. Pamēģināsim uz šīm lietām paraudzīties caur popmūzikas prizmu.

Daudzi no mums, strādājot pie datora mīl klausīties mūziku. Tā var būt mūzika, kura klusi skan fonā, bet tie var būt muzikālie klipi, kuru jūs ik pēc brīža noskatāties. Vienreiz gadījās tā, ka man sanāca noskatīties uzreiz vairākus klipus pēc kārtas, kuros bija redzamas seksīgas meitenes, ģērbtas bikini, ballīte pie baseina ar kokteiļiem un ūdens šļakatām.

Smadzenes, ilgi nedomājot, visas šīs dziesmas uzreiz pieskaitīja pie popmūzikas. Interesanti, kāpēc, mēs uzreiz pieskaitām dziesmas, šai kategorijai. Pirmais, kas ienāk prātā, tās visas bija pagatavotas “pēc vienas receptes ar vienādām sastāvdaļām”. Pēc savas būtības, visi šie dziesmu klipi kopē viens otru. Tātad, tā arī pierakstīsim, ka tehnoloģiju atkārtošanās ir pirmā popmūzikas pazīme.

Domāju, ka mums vajadzētu aizdomāties arī par, kāpēc šādi klipi tiek veidoti. Ir acīmredzami, ka muzikālais šovu bizness , ir gards kumoss ikvienam, kurš grib nopelnīt. Tāpēc, tādu klipu radīšanas pašā pirmsākumā ir ielikta doma nopelnī naudu un tikai otrajā plānā izvirzās doma par māksliniecisko pašizpausmi. Vēl eksistē jēdziens, kvalitatīva popmūzika, bet te, galveno lom, laikam tēlo izpildītāja harisma.

Jebkura popmūzikas dziesma tiek radīta kā projekts, kurā tiek apvienoti labākie klipu filmētāji, stilisti, grima mākslinieki, komponisti, aranžētāji, u. t. t. Citiem vārdiem sakot, vesela speciālistu armija, kura pieliek visu savu piepūli, lai konkrētais dziedātājs, pēc iespējas augstāk uzpeld muzikālajā olimpā.

Šajā gadījumā, pirmajā plānā, izvirzās dziedātāja harisma un tas nozīmē, jo spilgtāka harisma, jo talantīgāks un unikālāks ir dziedātājs, tātad arī projekts būs veiksmīgs. Paradokss ir tajā, ka patiesi harizmātiskiem un talantīgiem dziedātajiem, visa šī “atbalsta grupa” nemaz nav vajadzīga. Jūs paši varat atcerēties tos dziedātājus, kuri vieni paši dziedāja dziesmas, uz tukšas skatuves, spēlēja tikai ģitāru un bija sadzirdēti. Bet par šo mūziku varam teikt, ka tā nebija popmūzika.

Un otrādi, jo vairāk “atbalsta komandas”, jo mazāk paša dziedātāja, jo vairāk, mēs šo skaņdarbu pieskaitām pie popmūzikas.

Radošuma metafizika

Kādi ir, mākslas veidošanās, kritēriji? Muzikants mijiedarbojas ar notīm, ķer iedvesmas brīdi, nokļūst neizskaidrojamā stāvoklī, kuru atpazīst ikviens radošs cilvēks un kurš zina, ko nozīmē vārdi “gūt baudu no tā, ko tu dari”.

Tieši tādā, radošā procesā dzimst kaut kas jauns, dzimst trešais, kāda jauna smalka matērija, kurai nav iespējam piešķirt formu un krāsu. Tieši šī substance, tiek ielikta muzikanta darbā, un tieši šo substanci, sajūt skatītāji, kontaktējoties ar patiesu mākslas darbu. Tā ir tā aura, kura skar emocijas un aizskar dvēseles stīgas.

Popmūzika, nav spējīga radīt kaut ko trešo, tajā ir traumēta radošuma metafizika un tāpēc tā ir spējīga parādīt, tikai to, ko redzam, tajā nav mākslas, tajā ir tikai tehnoloģijas un tāpēc brīnums nenotiek. Mēs redzam kompozīciju, pievēršam uzmanību tehniskajam izpildījumam un tas ir arī viss, kā saka, paskatījāmies un aizmirsām.

Raxtu Raxti. Apsveikums Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienā

raxtu-raxti

Pavisam nesen, tikai pirms dažām dienām, mūsu valsts svinēja svētkus – Latvijas Republikas proklamēšanas dienu.
Šī diena ir īpaša gan mūsu valstij, gan katram no mums un šajā svētku dienā notika, daudz dažādu pasākumu gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

Rīgā bija iespēja apmeklēt daudzus koncertus, tie skanēja gan Mazajā ģildē, gan Rīgas Latviešu biedrība namā, gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā, gan Rīgas Sv. Pētera baznīcā, gan Rīgas Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīcā. Visu mākslinieku uzstāšanās – skanēja kā apsveikums Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.

Neaizmirstami skaistu koncertu – apsveikumu, savai valstij un tās iedzīvotājiem sniedza grupa “Raxtu Raxti”, kuras koncerts notika Ķīpsalas hallē.

Kopā ar grupu “Raxtu Raxti”, uzstājās arī dūdu un bungu grupa “Auļi”. Viņu izpildījumā mēs varējām noklausīties labi pazīstamas latviešu tautas dziesmas un latviešu komponistu skaņdarbus.

Neizpalika arī pārsteigumi – koncerta laikā skanēja vēl nedzirdētas Imanta Kalniņa dziesmas un tautas dziesmu versiju pirmatskaņojumi.

Grupa “Raxtu Raxti” radās pirms vairākiem gadiem kā pazīstamu mūziķu eksperiments. Sākotnēji, tā izpildīja tikai Imanta Kalniņa muzikālos skaņdarbus, bet laikam ejot, tā savu repertuāru paplašināja aizvien vairāk un vairāk. Tagad grupa “Raxtu Raxti” tiek uzskatīta kā oriģinālās mūzikas apvienība, kurā tautas mūzikas motīvi mijas ar mūsdienīgām melodijām.

Grupā “Raxtu Raxti” muzicē , mums ļoti labi pazīstami, pieredzes bagāti mūziķi: Kristīne Kārkle, Marts Kristiāns Kalniņš, Edgars Kārklis, Kārlis Auzāns, Artis Orubs un Armands Treilihs.

Koncerta laikā grupai “Raxtu Raxti”, pievienojās ne mazāk slavena un iecienīta bungu un dūdu grupa “Auļi”, kura tika dibināta 2003. gadā un kura visus šos gadus priecē gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotājus ar fantastisku dūdu un bungu mūziku. Dūdinieki, bundzinieki un kontrabasists uz skatuves rada savu īpašu, enerģijas pilnu auru, kuru ļoti labi sajūt ikviens klausītājs.

Tas, ko šiem māksliniekiem izdevās paveikt, nav vārdos aprakstāms. Lepnuma sajūta par savu valsti un tās iedzīvotājiem, svētku un pacilātības sajūtas, prieks un gandarījums.

Bieži vien, ikdienā, katram no mums gribas pakurnēt gan par darba smagumu, gan par valdību un tās netaisnīgi, pēc mūsu domām, pieņemtajiem likumiem, gan par visām tām netaisnībām un nekārtībām, kuras ir mums apkārt. Bet, tādās, svētku reizēs, ir jāsaka, paldies māksliniekiem, kuri ar savu talantu un bezgalīgo mīlestību pret to ko dara, pret savu darbu, dod mums svētku sajūtu un ticību, enerģiju un vēlmi virzīties uz priekšu, būt lepniem par valsti, kurā dzīvojam un mīlēt to, ko darām.

Svētku sajūtu papildināja un vērta patriotiskāku arī sadziedāšanās ar publiku koncerta noslēguma daļā.

Kādu mūziku labāk klausīties, atrodoties pie automašīnas stūres?

auto-muzika

Mūsdienās ir grūti iedomāties automašīnu, kurā neskan mūzika. Tagad, mūzikas klausīšanās ierīces nav nekāda dzīves greznība, bet gan ikdienā nepieciešama lieta. Daudzi, automašīnu īpašnieki ir gatavi iztērēt milzum daudz naudas, lai mūzikas skanēšanu automašīnā padarītu pēc iespējas kvalitatīvāku. Ko tad cilvēki klausās atrodoties pie stūres? Cik cilvēku, tik izvēļu, vieni dot priekšroku pašmāju mūzikai un labprāt klausās latviešu dziesmas, citi izvēlas klasisko mūziku, citi ārzemju mūziku, citiem atkal patīk instrumentālā mūzika, bet citi cilvēki šodien klausās kaut ko vienu, bet rīt, jau kaut ko radikāli citu. Tas, ka mums patīk klausīties mūziku, atrodoties pie automašīnas stūres ir skaidrs, bet vai daudzi no mums ir aizdomājušies par to, kā mūzika iespaido cilvēka psihi un kā mainās mūsu braukšanas stils, atkarībā no tā, kāda mūzika skan?

Piemēram, zinātnieki ir konstatējuši, ka klausīties klasisko mūziku nav nemaz tik labvēlīgi, kā mums tiek apgalvots. Kāpēc? Tāpēc, ka klasiskā mūzika nomierina un harmonizē, no vienas puses tas it kā ir ļoti labi, bet no otras puses tāda mūzika veicina atslābināšanos un jūs nemanot varat aizmigt. Daudzi eksperti apgalvo, ka automašīnu vadītāji mūziku ieslēdz tikai tad, kad viņiem ir garlaicīgi vieniem pašiem atrasties automašīnā vai arī tad, kad automašīnā atrodas skaļa kompānija un jautrības uzturēšanai tiek ieslēgta arī mūzika. Gandrīz puse, automašīnu vadītāju, skaļu mūziku ieslēdz tajā brīdī, kad viņiem ir ļoti sagribējies gulēt, kaut gan speciālisti tādos brīžos iesaka apstādināt automašīnu, izkāpt no tās un paelpot svaigu gaisu, tāpēc, ka ne jau jebkura mūzika ir spējīga pamodināt.

Atrodoties pie stūres nedrīkst klausīties arī pārāk mierīgu mūziku un mūziku, kurā gribas iedziļināties un saprast vārdu jēgu. Tādas dziesmas un mūzika padara vadītāju izklaidīgu, viņš nepievērš ceļam vajadzīgo uzmanību un jebkurā brīdī ir spējīgs pazaudēt kontroli par automašīnu un ceļu, kā arī kļūt par iemeslu satiksmes negadījumiem. Ceļu drošības policija ir kategoriski noskaņota pret to, ka automašīnu vadītāji ieslēdz mūziku pārāk skaļi un atver logus. Šajā brīdī autovadītājs ir pilnība norobežojies no kopējās ceļu satiksmes, nedzird skaņu signālus, u. t. t. Tāds autovadītājs neapzināti nodara pāri ne tikai sev, bet arī apkārtējiem autovadītājiem, kuri neapzināti pagriezīs galvu uz tāda skaļi skanoša “dzelzs zirga” tuvošanos un rezultātā zaudēs modrību uz ceļa. Ir labi, ja viss beigsies labi, bet kādreiz uz ceļa katra sekundes daļa ir ļoti svarīga.

Enerģiska, klubu mūzika, kura tiek atskaņota tehno stilā arī ir spējīga negatīvi ietekmēt automašīnas vadītāja braukšanas stilu. Tāda mūzika provocē autovadītāju pārkāpt noteikumus, daudzi šo apgalvojumu noteikti ir pārbaudījuši praksē. Klausoties tādu mūziku, gribas braukt ātrāk, bet tas jau ir pārkāpums, gribas apdzīt citas automašīnas, riskēt, kā arī pārkāpt citus noteikumus. Tas viss sanāk nejauši, it kā pats no sevis un tu tajā brīdī pat neapjaut, kas notiek. Tieši tādu pašu efektu var radīt “smagās mūzikas klausīšanās”, roka un metāla klausīšanās.

Vislabāk ir ieslēgt ne sevišķi ātru mūziku un tās varētu būt muzikālas kompozīcijas bez vārdiem. Klausoties tādu mūziku, jūs būsiet koncentrējies uz braukšanu, uzmanīgi skatīsieties uz ceļu un neradīsiet nepatīkamus mirkļus ne sev, ne citiem automašīnu vadītājiem.

Kā mūzika iespaido cilvēka organismu? Interesanti fakti

muzikas-iedarbiba

Jau kopš pašas dzimšanas cilvēku ieskauj mūzikas pasaule un dažādi muzikālie ritmi. Bet, daudzi cilvēki nemaz neaizdomājas par to, kā mūzika iespaido viņu un viņu bērnu organismu. Dažādas mūzikas melodijas, žanri, izpildījums, atļausimies tā teikt, kalpo par kamertoni organismam un ir spējīgi noskaņot to uz pašdziedināšanos.

Jautājums, par mūzikas ietekmi uz cilvēka organismu ir ļoti sens. Jau tālā pagātnē cilvēki zināja, ka ar mūzikas palīdzību var izsaukt prieka sajūtas, noņemt sāpes un pat izārstēt no nopietnām slimībām. Piemēram, Senajā Ēģiptē ar dziesmu palīdzību ārstēja bezmiegu un noņēma sāpes. Senajā Ķīnā, muzikālās receptes tika izrakstītas gandrīz jebkurai slimībai, jo ķīnieši ticēja, ka mūzika ir spējīga tās izārstēt.

Slavenais matemātiķis Pitagors, piedāvāja mūziku izmantot pret naidu, dusmām, maldiem un dvēseles paguru, kā arī intelekta attīstīšanai. Viņa sekotājs Platons uzskatīja, ka mūzika atjauno harmoniju visos procesos, kuri notiek gan organismā, gan Visumā. Bet Avicenna, samērā efektīvi pielietoja mūziku ārstējot garīgi slimus cilvēkus.

Kā tad ir ar mūsu, latviešu tautas dziesmām un to dziedāšanu? Ne jau par velti, mūs, latviešus sauc par dziedošu tautu, ne jau par velti, mums, latviešiem ir gadu desmitiem, saglabājušies skaistie un varenie Dziesmu svētki!

Tautas dziesmas un to dziedāšana ir neatņemama mūsu kultūras sastāvdaļa un neatņemama, katra latvieša sastāvdaļa. Varbūt, mūsdienās, tas vairs nav tik ļoti aktuāli, jo ir plaši pieejama arī citu kultūru mūzika, kura palīdz mums atslābināties, nomierināties un harmonizēties. Agrākajos laikos, visas savas sajūtas: gan mīlestību, gan sāpi, gan naidu, gan darba čaklumu, gan slinkumu, latvieši izdziedāja tautas dziesmās. Tautas dziesmu vārdi, savienoti kopā ar mūziku, kalpoja arī tam, lai cilvēki varētu paust savas sajūtas, emocijas, izdziedāt tās un atbrīvoties no tām. Tā, ka droši varam teikt, ka latviešu tautas dziesmas, ir kalpojušas un kalpo arī kā pašdziedināšanas līdzeklis.

Latvieši tautas dziesmas un dziedāšanu ir izmantojuši arī kā buramvārdus, lai saglabātu spēku, izturību, veselību. Sākot un beidzot darbus, vajadzēja nodziedāt konkrētas tautas dziesmas, lai darbs izdotos, lai sasniegtu mērķi. Piemēram, citās pasaules valstīs, lai ārstētu dažādas slimības izmantoja, izmantoja zvanu skaņas. Ar tām varēja ārstēt galvas sāpes, locītavu sāpes, u. c. slimības.

Vēlāk, laikam ejot, tika pierādīts, ka mūzika ir spējīga pazemināt vai paaugstināt asinsspiedienu, uzlabot centrālās nervu sistēmas darbību, iedarboties uz elpošanu, sirds ritmu, praktiski uz visiem , dzīvībai svarīgiem orgāniem. Vēlāk, izmēģinājumu laikā, tika konstatēts, ka mūzika iedarbojas uz ūdeni un uz augiem. Cilvēki senatnē to nevarēja pamatot zinātniski, bet viņu iekšējā gudrība, intuīcija, lika viņiem to sajust, tāpēc dziesmas un dziedāšana bija tik nepieciešamas.

Tieši tāpat ar tautas dziesmu dziedāšanu palīdzību, cilvēki vieglāk pārvarēja dzīves grūtības un tikai daudz vēlāk, tika zinātniski pierādīts, ka mūzika, palīdz to izdarīt, ka tā ir spējīga uzlabot un ilgāku laiku uzturēt labu garastāvokli, kā arī piepildīt cilvēku ar enerģiju visai darba dienai un vakarā atslābināt. Jau ļoti senos laikos, cilvēki pulcējās uz vakarēšanām, kur skalu gaismā tika veikti dažādi darbi, runāts un dziedāts visa vakara garumā.

Mūsdienās mēs klausāmies ne tikai latviešu, bet arī ārzemju mūziku. No rītiem, labāk ir klausīties ritmisku mūziku, tādu, kura mums palīdzēs labāk pamosties un noskaņoties uz jaunu mērķu sasniegšanu. Vakaram, labāk derēs mierīgas melodijas, kuras veicinās atbrīvošanos no stresa un nomierināšanos. Mierīga mūzika ir lielisks līdzeklis cīņā ar bezmiegu. Slavenu mūziķu mūzika, piemēram, Mocarta mūzika, palīdz noņemt stresu un kontrolēt emocijas. Klasiskā mūzika i spējīga noņemt muskuļu saspringumu, nervozitāti.

Raimonds Pauls

raimonds pauls

Raimonds Pauls – patiesas elegances simbols, kurš neskaitāmu gadu garumā nemaina savu gaumi: viena mīlestība visa mūža garumā, apģērbā tikai melnbaltais krāsu salikums, mūzikā ir uzticīgs klasikai, bet estrādē – lirikai. Viņa muzikālie skaņdarbi ir plaši pazīstami gan Latvijā, gan tālu aiz tās robežām.

Populārais komponists ir dzimis 1936. gada, 12 janvārī, Rīgā. Viņa tēvs, Voldemārs Pauls, bija stikla lējējs, bet māte Alma – Matilde bija mājsaimniece. Tēvs Artūra Kuberta grāmatas “Paganīni” iespaidā, bija nolēmis, ka dēlam ir jāiemācās spēlēt uz vijoles. Viņš nopirka dēlam vijoli un aizsūtīja to mācīties uz bērnu dārzu, kurš piederēja Rīgas Mūzikas institūtam. Tas viss notika tieši pirms padomju armijas ievešanas…

1943. gadā tad, kad Raimonds devās uz skolu, tēvs aizsūtīja ģimeni uz vienu pagastu, tālāk no bombardēšanas. Tur zēns mācījās vietējā skolā, bet desmit gadu vecumā iestājās specialajā, Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Mācības, šajā skolā, Raimondam diez ko labi nepadevās. Tikai pateicoties, talantīgajai pedagoģei Olgai Borovskai, zēns sāka prieku no spēlēšanas uz klavierēm. Svarīgu lomu nospēlēja arī konfektes, kuras skolotāja slepus izsniedza talantīgākajiem audzēkņiem.

Jau muzikālās skolas gados, Raimonds bija stipri aizrāvies ar džezu, viņš to sāka spēlēt arī deju vakaros. Viņš pats ir teicis, “ka metās džezā iekšā kā atvarā”. Mīļākie viņa komponisti bija Džordžs Geršvins, viņu ļoti iespaidoja tas fakts, ka pianistam nebija ne pamatskolas, ne speciālās muzikālās izglītības.

Spēlēšana deju vakaros aizņēma Raimondam Paulam, visu viņa brīvo laiku, toties viņš ieguva ļoti vērtīgu pieredzi – iemācījās muzicēt bez nošu palīdzības, no galvas, bet tur, kur notis bija vajadzīgas, viņš iemācījās ātri tās nolasīt. 1953. gada vasarā, Raimonds Pauls iesniedza dokumentus Latvijas Valsts Konservatorijā un tika pieņemts izpildītāju nodaļā. Studentu laikos viņš uz pusslodzi piestrādāja par koncertmeistaru muzikālajā skolā, kā arī turpināja spēlēt deju vakaros.

1958. gads Raimondam pagāja zem zīmes “Uz redzēšanos, konservatorija!”. Izvēle bija izdarīta – Rīgas estrādes orķestris, bet kopā ar to arī tūres pa Gruziju, Armēniju, Ukrainu. Skatuve, kura deva milzīgu spēku pieplūdumu, tūdaļ pat tos arī atņēma. Pēc tam, kad aizkars nolaidās, vajadzēja noņemt saspringumu un kā jau tas bieži mākslinieku vidū gadās, vislabākais veids kāto izdarīt – ir alkohols. Viena no pirmajām pilsētām, kuru apmeklēja orķestris bija Odesa un vienai no vietējām skaistulēm, kuru mājinieki mīļi sauca par Lanu, liktenis bija sagatavojis īpašu mūžu – kļūt par Raimonda Paula mūzu. Raimonda un Lanas laulība ilgst vairāk nekā piecdesmit gadus un ir viens no skaistākajiem, laulāto draugu uzticības piemēriem. 1962. gadā Raimondam un Lanai piedzima meita – Anete. Viņas dzimšana palīdzēja Raimondam pieņemt stingru lēmumu un atmest dzeršanu.

Lai kļūtu par profesionāli savā jomā, Raimonds atkal atgriežas konservatorijā, tikai tagad – komponistu nodaļā. 10964. gadā viņš kļūst par Rīgas estrādes orķestra māksliniecisko vadītāju. Šajā laikā cilvēki sāk atpazīt viņa mūziku.

1968. gadā 27. novembrī, Latvijas Valsts Filharmonijas telpās notika pirmā autorprogramma, uz kuru bija pārdotas visas biļetes. Mākslinieks par to bija ļoti izbrīnījies. Panākumiem vainagotie muzikanti devās koncertēt pa visu republiku un guva milzīgus panākumus, tikai, nez kāpēc, prese par to klusēja. Raimonds Pauls un citi orķestra dalībnieki sāka sacerēt populāro latviešu mūziku.

Vēl pēc dažiem gadiem viņš sāka vadīt ansambli “Modo”. 1975. gadā dzima viena no populārākajām dziesmām “Lapas dzeltenās”, kura skanēja visās malās, no Rīgas līdz Magadānai.

Viena no spilgtākajām Maestro zvaigžņu stundām iestājās tad, kad viņš radīja māksliniecisko savienību ar Allu Pugačovu.

Kāpēc daudziem no mums patīk, ka mūzika atkārtojas

mikrafons

Mūzikai piemīt milzīgs spēks. Tā var nomierināt, uzbudināt, dziedināt un radīt cilvēkā tādu stāvokli, kurš līdzinās transam. Šodien pacentīsimies saprast, kāpēc dažiem no mums tik ļoti patīk, ka mūzika un dziesmas atkārtojas, bet daudzi to nevar ciest.

Kāpēc, mums patīk, ka mūzika atkārtojas?

Sāksim šo tēmu ar citu jautājumu – kas ir mūzika? Filozofi, ne vienu reizi vien ir centušies atbildēt uz šo jautājumu. Daudzi cilvēki saka tā: “Es varēšu noteikt, tā ir mūzika vai nav, tad, kad paklausīšos.” Un tajā paša laikā priekšstati par to, kas ir mūzika, ir visdažādākie, kādreiz tie ir izplūduši un nesaprotami. Vienkārša skaņu atkārtošanās var novest mūs tik tālu, ka mēs sāksim to uztvert kā mūziku. Tāpēc, varbūt, daudz prātīgāk iz uzdot jautājumu nevis “kas ir mūzika?”, “ko mēs uztveram kā mūziku?”. Tieši šajā brīdī, mēs laikam varam atbildēt, ka mūzika ir tās skaņas, kuras mums gribas klausīties atkal un atkal.

Psihologi ir pierādījuši, ka cilvēkiem patīk tās parādības, kuras viņi jau ir sastapuši pirms tam. Vēl tālajos, 1960. gados, Roberts Zaioncs atklāja “atpazīstamības” efektu, tas nozīmē, ka cilvēkiem daudz labāk patīk priekšmets, ja viņi to pirms tam ir kaut kur redzējuši. Cilvēki domā, ka viņiem priekšmetu vieglāk atcerēties ir nevis tāpēc, ka viņi to jau agrāk ir redzējuši, bet tāpēc, ka viņi atceras tās labās īpašības, ar kurām priekšmets ir apveltīts. Šis efekts darbojas arī mūzikas jomā, bet ar laiku parādījās arī pierādījumi, ka būtība nav tikai tajā.

Mūzika atkārtojas ļoti bieži. Mūzikas kritiķis Bruno Nettls no Ilinoisas universitātes uzskata, ka mūzikas atkārtošanās ir viena no raksturīgākajām, mūzikas klausīšanās pazīmēm, visā pasaulē. Bet, mūzikas kritiķis Devids Herons, no Ohaio štata universitātes uzskata, ka laikā, kad mēs klausāmies mūziku, 90% mēs klausāmies to mūziku, kura atkārtojas. Mūsu galvās “aizķeras” mūzikas fragmenti, kurus mēs dzirdam atkal un atkal, tas vēlreiz pierāda to, cik mums ir svarīga mūzika, kura atkārtojas.

Atkārtojums ir tik svarīgs mūzikas elements, ka tas bieži vien “nemuzikālas skaņas” var pārvērst “muzikālās” skaņās. Par piemēru, varam ņemt, Kalifornijas universitātes, kura atrodas Sandiego, psihologa Diānas Doičas atklājumu. 1955. gadā viņa atklāja vienu ilūziju, kuras laikā runa pārvērtās par mūziku. Cilvēks dzird izteiktu frāzi, pēc tam frāzes fragmentu, kurš atkārtojas vairākas reizes, un viņam rodas iespaids, ka runāšana ir pārvērtusies dziedāšanā. Šī ilūzija pierāda, ka atkārtošana, mūs iespaido un iedarbojas uz mums tādā veidā ka mēs sākam uzskatīt, ka mēs dzirdam dziesmu nevis runu.

Atkārtojums mūzikā pasvītro tās nianses un izteiksmīgos momentus, kuri citādāk paietu mums garām, nepamanīti.

Atkārtojums, pievērš mūsu uzmanību nevis teiktajam, bet gan toņiem un ritmikai. Mēs bieži vien nevis pasīvi klausāmies mūziku, bet kļūstam aktīviem iztēles procesa dalībniekiem. Vārds, kuru skaļi atkārto vairākas reizes, zaudē jēgu un pārvēršas bezjēdzīgu burtu kopumā. Atkārtošana ir tieši saistīts ar rituālu, kurā tas palīdz mums koncentrēties uz notiekošo. Atkārtošana mūzikā pasvītro nianses un izteiksmīgos momentus, kurus citādāk mēs nepamanītu. Tas paskaidro to, ka daudzi cilvēki saka, kad spēlē mana mīļākā mūzika, es jūtu, kā es tajā izplūstu.

Vai mūzika var iztikt bez atkārtošanas? Protams, ka var, tikai pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēki tad to uztvers daudz sliktāk.

Mūsdienu mūzikas stili

muzikas stili

Izcili, talantīgi un ģeniāli mūziķi, reti kad ievēro, kaut kādus noteiktus rāmjus un reti kad, pieturas pie viena, noteikta stila mūzikas spēlēšanas. Ja, vēl vērā ņemam to, ka mūsdienu masveida mūzika attīstās neiedomājami ātros tempos, tad jāsaka, ka šiem rāmjiem t. i. stiliem, nav izteiktu robežu.
Tomēr, tiem cilvēkiem, kuri ar mūziku nodarbojas profesionālā līmenī vai arī mūzikas melomāniem ir vienkārši nepieciešams orientēties daudzveidīgajos mūzikas stilos, it īpaši tad, ja viņi ir saistīti ar mūsdienu mūzikas industriju.

Pirms, mēs jums stāstam, kas tad ir mūzikas stils, pacentīsimies noskaidrot, ko nozīmē jēdziens “mūzikas stils”? Uzreiz, gribam pasargāt no nesaprašanas un no divu dažādu lietu jaukšanas – stils un žanrs. Vārds žanrs ir cēlies no franču valodas vārda “genre” – dzimta, un mūzikas pasaulē tam ir ļoti plašs jēdziens, kurš nosaka muzikālā skaņdarba veidu. Stils – tas ir saistīts ar valodu, to, kādā veidā muzikants izpaužas. Tagad mēs runājam, konkrēti par stiliem un par tiem, mēs jums pastāstīsim zemāk.

Tautas mūzika.
Tāda veida mūzika, savu apzīmējumu (folk music), kuru ļoti plaši pielieto arī mūsdienās, saņēma pagājušā gadsimta beigās un to pielieto daudzu pasaules valstu kultūrās. Pats mūzikas veids ir dzimis daudz agrāk un ir viens no pirmajiem mūzikas veidiem visā pasaulē. Šo mūzikas veidu iedala trīs žanros: instrumentālajā, dziesmu un deju.

Blūzs.
Šis mūzikas stils dzima jau XIX. gadsimtā, bet plašu popularitāti ieguva nākošā gadsimta sākumā. Blūzs ir vairāku afroamerikāņu mūzikas virzienu apvienojums: “darba dziesmu”, “spirituals” u. c. Ļoti lielu ietekmi blūzs atstāja uz citu mūzikas stilu rašanos, pārsvarā jau uz pop – mūzikas, džeza un rokenrola.

Džezs.
Džezam, kurš ir radies pateicoties blūzam, ir raksturīgs milzīgs, aizraujošs spēks, ugunīgums un improvizācija. Galvenā šī stila īpašība ir daudzpusīgs ritms, kurš ir dibināts uz sinkopes pamatiem. Džezs tiek uzskatīts par elitāru mūziku, kura attīstījās pateicoties tam, ka muzikanti bija gatavi apgūt jaunus mūzikas ritmus un harmoniju. Daudzus džeza veidus var uzskatīt par profesionālas mūzikas virzienu.

Rokenrols.
XX. gadsimta vidū, ASV piedzima rokenrols. Šis mūzikas veids apvieno sevī neiedomājami milzīgu un pirmajā mirklī, liekas, ka nesavienojamu, mūzikas žanru skaitu. Rokenrola galvenā atšķirība – skaidrs ritms un atvērta izpildīšana. Rokenrola robežas ir manāmi paplašinājušās un pateicoties tam, ir radies jauns, patstāvīgs mūzikas stils – rok – mūzika.

Rok – mūzika.
Rok – mūzikai ir ļoti īpašs, tikai tai piemītošs, ritms, tajā ir apvienoti ļoti daudzi mūzikas virzieni, sākot ar pop – roku, brit – roku, tie ir vieni no vieglākajiem šīs mūzikas variantiem. Šajā stilā tiek apvienoti arī ļoti smagi un agresīvi mūzikas varianti: det – metāls (death metal), treš – metāls (thrash – metal), hārdkors (hardcore) u. d. c. Šie rok – mūzikas žanri ir cieši saistīti ar subkultūrām: hipijiem, pankiem, gotiem, metālistiem un citiem.

Elektroniskā mūzika.
Šis mūzikas veids apvieno mūzikas skaņdarbus, kuri ir radīti ar elektronisko tehnoloģiju un instrumentu palīdzību, kā arī ir veidoti ar specializēto datoru programmu un sintezatoru palīdzību. Šis mūzikas žanrs, sevi apliecināja XX. gadsimta otrajā pusē un apvieno sevī plašu dažādu žanru un stilu spektru.

Hip – hop mūzika.
1979. gadā, ASV, afroamerikāņu vidē radās jauns mūzikas stils – hip – hop, kurā ir apvienoti divi elementi: reps un ritms, kuru izvēlas dīdžejs. Hip – hopam, tieši tāpat, kā augstāk minētajiem mūzikas stiliem, ir ļoti daudz žanru.

Visi, šie mūzikas stili, mūsdienās ir ļoti populāri. Mēs, noteikti, neiepazīstinājām jūs ar visiem mūzikas stiliem, bet tikai ar vispopulārākajiem. Visi augstāk minētie stili ir pamats, kuru izmanto mūsdienu mūziķi un komponisti, radot savus muzikālos skaņdarbus. Pateicoties šim pamatam un muzikālo stilu daudzveidībai, parādās jauni muzikālie virzieni.